Ar dejošanu gāja labāk, taču dažādu apstākļu sakritību dēļ līdz Dziesmu svētkiem es tā arī nekad neesmu tikusi. Studiju sākšana sākotnēji vispār atņēma jebkādas vīzijas par darbošanos ārpus skolas. Mediķiem, redz, esot daudz jāmācās. Jā un nē! Un tad, pagājušajā vasarā, es sapratu, ka vecums nenāk viens, bet vēlme tikt uz Dziesmu svētkiem nemazinās.

Pēc tam seko neizskaidrojamu notikumu virpulis – atnāk māsa, pļāpājam, uzzinu par „Auras” jauno dalībnieku uzņemšanu, piefiksēju, apsmadzeņoju, raizējos, aizeju uz noklausīšanos, dubulti raizējos, esmu uzņemta. Pirmais solis ir sperts.

Sākās mēģinājumi, sākās mācības, sākās rudens, sākās ziema. Sākās daudz darāmā. Sākumā gāja grūti – koris, tā nav nekāda dziedāšana dušā vai vienam esot mājās, kad vienīgais, kas dzird ir kaķis, kura viedokli neviens neprasa. Un vienu mazu brīdi galvā pavīdēja doma – varbūt nevajadzēja, varbūt iztikšu bez tiem Dziesmu svētkiem, varbūt lai dzied tie, ko stāsta sākumā pasūtīju... dziedāt!

Bet tajā pašā brīdī es sapratu, ka nav jau vairs kur atkāpties – koris ir, laiks, ko tam atvēlēt ir, un ja ne tagad, tad vairs jau nekad. Un viss ir labi. Un ir jāvar!
Šobrīd jau tie manis izsapņotie Dziesmu svētki kļūst reāli, bet pats galvenais, ka dziedot „Aurā” tas vairs nav augstākais mērķis! Šobrīd jau galvenais ir piedalīties visur, kur iespējams, apmeklēt maksimāli daudz mēģinājumu, bet ne jau lai „atpirktos” par to mazo padošanās domu, bet tāpēc, lai dziedātu, lai izdziedātos cik vien sirds vēlas. Un tā sirds vēlas ar vien vairāk!

Un jau tagad es zinu, kāda būs sajūta Dziesmu svētku estrādē, stāvot kopā ar visiem dziedātājiem, tautastērpā, dziedot to, kas nu jau kļuvis mīļš un iekļuvis dungojamā saraksta augšgalā. Tā sajūta būs par labi paveiktu darbu, par sasniegtu mērķi, par izdošanos, bet tā nebūs beigu sajūta. Tā būs „Paldies!” sajūta par to, ka es varu darīt vēl vienu lietu, kas, izrādās, man ļoti patīk. Un tā būs „Kas to būtu domājis?” sajūta un „Nekad nesaki nekad” sajūta, un vēl daudz citu pozitīvu sajūtu.

Saliekot visu kopā, jau sanāk tā kora dziedāšanas iemīlēšana, ko netīšām iemācījos tieši „Aurā”!