Te nu pienāca īstais brīdis vēlreiz mēģināt tikt „kosmonautu” bariņā. Un izdevās! Skaistā un brīnumainā 7.septembra dienā es biju ieguvusi jaunu un brīnišķīgu komandu. Tā kā koris man bija jauns un nezināms apvārsnis, ar lielu entuziasmu un sporta disciplīnu pievērsos visiem uzdevumiem un to izpildei. Nav būtiski, vai dziedam savam priekam vai tūkstošiem skatītāju, jo tas, ko var sajust brīdī, kad mūzika plūst, nav ietverams zilbēs vai vārdos – bet es mēģināšu. Man tas ir idilles mirklis pār aprasojušu lauku, smaidīgā pavasara dienā, minūti pēc saules lēkta. Spirdzinoši, apburoši, koši, radoši un spoži!

Dziesmu svētki būs kā olimpiāde, nevis sacensību vai cīņas dēļ, tas būs mirklis, kad izjūti lepnumu par to, kas tu esi, un kur tu esi. Vienotā sajūta ar cilvēkiem un mūziku, kas plūst caur dzīslām, apziņa, ka bez tā nevar dzīvot, var vien eksistēt. Es jau jūtu to mirkli, kad vienoti dziesmā ar manu lielisko „Auras” komandu, dalīsimies emociju virpulī kopā ar tūkstošiem cilvēku!

Mēs esam kā kosmonauti, jo pacelties bezsvara stāvoklī varam arī uz zemes. To sauc par dziesmu! Un es esmu ļoti laimīga, ka varu būt viens no kosmonautiem!