Autobuss, karstums, tautastērps. Jābrauc desmitiem kilometru, lai nokļūtu skates norises vietā. Tu brauc, lai aizstāvētu savu piecus gadus ilgo darbu, tu brauc, lai stāvētu uz skatuves un ar lepnumu teiktu, es dziedu šajā kolektīvā un cīnīšos par savu diriģentu, jo viņš ir ieguldījis smagu darbu, lai koris pašlaik atrastos šeit. Un ir liels lepnums brīdī, kad diriģents paspiež roku un pasaka paldies, ka esi atbraucis uz skati, jo tas darbs, kas ieguldīts gatavojoties, ir milzīgs.

Skolas sols. Otrie soprāni. Bija tik dīvaini atgriezties skolā, bet vienlaikus arī gandarījums par to, ko mēs sasniedzām ar šo kori. Īpaši priecājos, ka man tika dota vaļa mācīt otros soprānus. Pats galvenais ir iedvest sajūtu, ka balss grupa var būt vienota, vienlaikus arī, ka katra balss ir svarīga, bet ne jau kliegšanā ir spēks. Skate. Vilšanās. Tajā pašā laikā tā bija arī mācība, ka ne jau pieci labi dziedātāji izglābs visu kori. 2. pakāpe.

Jauna diena, cita pilsēta un sajūta, ka tu esi mājās, un kolektīvs, kuru ieraugot tu atplauksti smaidā, jo zini, ka esi tur gaidīts, un ka visi šie cilvēki ir atbraukuši ar vienu un to pašu domu prātā – mēs esam šeit, lai strādātu un uzvarētu! Skate. Šoks. Vilšanās.

Un beidzot – „Aura”. Kolektīvs, kura dēļ es daudz šaubījos, jo lielais koristu skaits man lika nodomāt, vai es šeit vispār esmu vajadzīga? Bet, ar katru mēģinājumu, es sapratu, ka „Aurā” mīt spēks, spēks, kuru tu nevari aprakstīt! Tā sajūta, ka tu sēdi mēģinājumā, un skudriņas skrien tev pār kauliem, Edgara atraktīvā diriģēšana un interpretācijas – tas viss ļauj saprast, kas ir mūzika. Ne jau punktu skaitam ir nozīme, bet gan mākslai!

Lūgšana. Ar aizvērtām acīm, pie sevis klusītēm. Skudriņas atkal mani neatstāja, un, paskatoties uz Edgara neviltoto prieku par dziesmas izpildījumu, es sapratu, ka man šeit ir jābūt, un mēs paveiksim milzu varoņdarbu. Un tā arī bija, mēs to izdarījām, mēs bijām tādi, kādi esam! Ja žūrija to nenovērtēja, tad man nav ko teikt, bet es vienmēr atcerēšos to dienu, kad „Aura” pacēlās debesīs, un pirmo reizi šajā skates sezonā man nebija vilšanās. Man bija lepnums par „Auru”!

Mani Dziesmu svētki ir mana Latvija, latviska Latvija, kad tu stāvi estrādes vidū un vienojies kopīgā dziesmā. Mani Dziesmu svētki ir mans darbs. Tautas tērps. Vainadziņš. Folklora. Un šogad – arī „Aura”!