Mani sauc Raivis Bēts, esmu 27 gadus jauns students, kas bērnību pavadījis laukos, bet kā jau daudziem jauniešiem iespēju dēļ, ko Latvijā sniedz galvaspilsēta (galvenokārt jau studiju iespēju) esmu kļuvis par rīdzinieku. Varu teikt, ka šobrīd mana dzīve ir notikumiem un darbībām pilna (dēļ tā ir jāatvainojas ģimenei, jo pie ģimenes uz laukiem jaunajā gadā vēl nav sanācis aizbraukt), bet ir 5 lietas ar ko lepojos un kas man ir ļoti tuvas – mana ģimene, fizmati, FS Metta/LU , grupa Oghre un Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātes jauktais koris Aura…

Mazliet parunāšu par pēdējo! Būšu priecīgs, ja izlasīsi līdz galam un vēl priecīgāks, ja runa par sirdsapziņām būs uzrunājusi arī tevi!

Vai jums kādreiz dzīvē ir bijusi lieta/persona/notikumi, kas liek pateikties Dievam un pasaulei par to, ka ir bijusi iespēja to sajust/būt līdzās/izdzīvot? Ja tā, tad varat būt laimīgi! Arī es esmu laimīgs un pateicīgs Līgai un Laurai par to, ka pierunāja mani 2005.gada rudenī doties uz Rīgas Centra Humanitāro vidusskolu, kur notika RCHV skolotāju kora (tagad jau minētā kora „Aura”) jauno dziedātāju uzņemšana.

Esmu pateicīgs Edgaram Vītolam, kurš ātri vien man iemācīja mīlēt kora mūziku, mīlēt kora kolektīvu. Domāju, ka reti kuram cilvēkam Latvijā ir tāda mīlestība pret savu kori kā man, kā gandrīz ikvienam mana kora „Aura” dziedātājam. Man personīgi gan ir jāpasakās šajā lietā arī manai mammai, kura man šī gada Dziesmusvētku laikā izstāstīja, ka esot bijusi ar mani gaidībās 1985.gada vasarā, kad viņa ņēma dalību 19.Dziesmu svētkos. Šis laikam arī izskaidro manu lielo aizrautību ar kora kustību.

Ja būtu jāskaita notikumi, kas manā dzīvē man ir likuši raudāt aiz laimes, tad esmu pārliecināts, ka šādi piedzīvotie mirkļi ar „Auru” tikai 8 gadu laikā ir bijuši neskaitāmi. Neskaitāmi vairāk salīdzinot ar citām man tuvajām lietām. Šeit tikai daži no tādiem brīžiem -

http://www.youtube.com/watch?v=tjyOr_8b6sE  

http://www.youtube.com/watch?v=gn3yIUAbHk8

https://www.youtube.com/watch?v=o6om9kBzp6Y

Bet, lai neapgrūtinātu jūs ar pārāk daudziem „linkiem”, tad šīs uzstāšanas, kas man ir likušas pateikties Dievam par skanīgo balsi un sakritībām, kas mani ir novedusi šajā fantastiskajā kolektīvā, ir tikai maza kaudzīte no visām.

Atceries - nav krekli būtiskākais, bet gan sirdsapziņas!