Tas viss sākās ar Dāvja vārdiem: "Ja pareizi saprotu, gaisā karājas 10000 latu, bet neviens negrib tos paņemt." Tai brīdī neviens pat nenojauta, kādā avantūrā gatavojamies iesaistīties, jo tad „Cēsu prēmijas” balvai bija pieteicies tikai viens koris un daži deju kolektīvi. Protams, tobrīd mēs nodomājām, ka atliek tikai pieteikties un 10 000 latu būs mūsu!

Tā mēs arī izdarījām, Virgīnija izveidoja reklāmas video rullīti, Santa uzrakstīja pieteikuma rakstu un gandrīz vai pēdējā brīdī nosūtīja to konkursa rīkotājiem. Nu tikai vajadzēja gaidīt, kad mūsu kontā ieskaitīs naudu. Bet tad jau nebūtu šis raksts, ja viss būtu bijis tik vienkārši - kā izrādījās, pieteikšanos uz pēdējo brīdi bija atlikuši diezgan daudzi kolektīvi, bet tie daži, kas bija pieteikušies pirms mums, jau bija aktīvi sākuši vākt balsis, izraujoties nelielā šo sacensību vadībā.

Sākumā viss gāja diezgan gludi - pareizāk sakot, viss notika diezgan mierīgi. Turējāmies konstantā attālumā aiz līderiem, tajā pašā laikā pārlieku nenogurdinot savus draugus, radus un paziņas ar t.s. spamu, aicinot balsot par mums. Bet ar laiku līderu balsu vākšanas temps auga, un mums neatlika nekas cits, kā sekot viņu piemēram. Aizvien biežāk parādījās runas koristu starpā, ka kādam darba kolektīvs ir sadalījies divās nometnēs – „Auras” atbalstītājos un kāda konkurējoša kora atbalstītājos, vai arī kādam draugi ir tā iekarsuši, ka paši sākuši aģitēt, lai cilvēki balsotu par „Auru”. Bija arī tādi brīži, kad likās, ka nu gan vairs nav jaunu cilvēku, ko piesaistīt balsošanai, bet arvien atradās aizmirsti klasesbiedri, 4.pakāpes brālēni Austrālijā, kaimiņu tantes, kolēģi, klienti, kursabiedri, draugi un paziņas. Šī bija pārvērtusies par nopietnu sacensību, un nu jau vairs cīņa nebija tikai par naudu, svarīga bija kļuvusi tieši pati uzvara šajos koru karos!

Šī akcija ne tikai ļoti saliedēja kori, bet arī parādīja mums pašiem, kādi stratēģi un plānotāji esam, cik daudz spējam izdarīt, un cik tālu varam iet lielā mērķa vārdā. Ja sākumā tikai daži aktīvākie kora dalībnieki izrādīja interesi par konkursu, tad drīz vien viņu entuziasms aizrāva līdzi arī pārējos, pat visatturīgākos un skeptiski noskaņotos, koristus. Katrs centās izdomāt, kādā veidā var palīdzēt „Aurai”, un daži pat savu dienesta stāvokli izmantoja „Auras” labā - tā pateicoties Līgai V. reklamējāmies Radio Naba, Klušu ģimene izkārtoja rakstu portālā "Kas Jauns!", bet Ieva un Kārlis noorganizēja mums koncertu Kalnciema kvartālā.

Neskaitāmās prāta vētrās tika izdomātas visdažādākās balsu vākšanas metodes (ballītes tiešraide internetā, ārzemnieku piesaiste forumos utt.), daudzas no tām pat tika izmēģinātas, taču vissekmīgākās metodes tomēr bija dziedāšana un balsu vākšana Vecrīgā, kā arī koristu izģērbšanas fotoakcija, kas gan dažu acīs nedaudz pabojāja kora tēlu, bet visiem jau neizdabāsi. Visu to darījām ar domu, ja arī neuzvarēsim, vismaz būs bijis jautri. Un jautri tiešām bija, neskatoties uz milzīgo nervu slodzi un nogurumu, it īpaši pēdējā akcijas nedēļā.

Vēlamies teikt lielu paldies visiem mūsu atbalstītājiem! Paldies, ka balsojāt, aģitējāt balsot citus, nedusmojāties par spamu un nepārtraucāt ar mums draudzēties! Paldies „ AS Cēsu alus” par doto iespēju! Iegūtā naudas balva nodrošinās iespēju piedalīties konkursā „The Malta International Choir Competition & Festival”, kur mums būs tas gods prezentēt Latviju un parādīt latviešu kordziedāšanas tradīcijas. Liels paldies Jums visiem, jo tikai un vienīgi pateicoties jums galu galā ir uzvarējusi laba „Aura”!

Santa Rukmane