23. augusta rītā, Centrālajā stacijā, uz 4. perona tika padots vilciens Rīga-Zilupe, tautā slavens ar dažnedažādiem interesantiem nostāstiem par ārkārtējiem un amizantiem notikumiem, kas šad un tad mēdz atgadīties tieši šajā vilciena maršrutā garajās brauciena stundās. Šoreiz par kārtējo nostāstu parūpējās „Aura”, ieņemot vienu no „zilupieša” vagoniem un veselas divas stundas radot tajā nemitīgu troksni, līksmu čalošanu un aizrautīgu smiešanos. Krustpils stacijā mūs vispirms sagaidīja 2.tenors Jānis Linītis, pateicoties kuram nometne tika organizēta Viesītē, pēc tam arī autobuss, ar kuru aizvizinājāmies līdz pat Viesītes vidusskolai.

Te mūs jau atkal sagaidīja daži koristi, kas bija braukuši paralēli sliedēm un kaut kādā mistiskā veidā ātrāk par mums pārējiem nokļuvuši Viesītē. Viņi jau visu šeit bija izpētījuši un nu varēja dot gudrus padomus, kur ko likt. Nometnes darba kārtības grafikā bija sīki un smalki saplānots pilnīgi viss, un tapa skaidrs, ka turpmākās trīs dienas būs tikai un vienīgi jādzied, jāēd, jāmēģina, jādejo Brauna kustībā, jākoncertē, jāballējas, jāiesvēta jauniņie, jāskrien rīta rosme, jāiet nakts trasē un jādara vēl miljons visādu neizbēgami svarīgu lietu.

Darbs mēģinājumos bija saspringts – kamēr vecie koristi centās iegaumēt jauniņo vārdus un sejas, jaunuzņemtie auristi saņēma savu pirmo nošu komplektiņu, kurā nebija nevienas cilindriskās nots, bet tikai sarežģītie konkursa gabali. Tāpat jaunie biedri tika pie jautājumu lapas „Ko Tu zini par „Auru”?” – 24h laikā bija jāatbild uz 36 āķīgiem jautājumiem par kolektīva tradīcijām, pagātni, tagadni un arī nākotni. Nav brīnums, ka dažu jauniņo sejas izskatījās „kā pēc šausmenes noskatīšanās”, citējot Agiju. Un tad sākās solītie pārsteigumi – izrādījās, ka nometnes laikā mums jāuzstājas veselos divos koncertos! Tā vēl nekad nebija bijis! Kā jau iepriekš izziņojām, tad sestdienas vakarā gatavojāmies uzstāties Viesītes Kultūras pilī ar koncertu „Sapņu tālumā”, savukārt svētdien no rīta bija ieplānota vēl viena svarīga uzstāšanās Sunākstes baznīcā, par godu G.F.Stendera jubilejai.

Darba netrūka, jo pa vidu dziedāšanai bija jāpaspēj sagatavot balss grupu sacensību uzdevumi, un visiem taču zināms, ka viens no svarīgākajiem nometnes mērķiem ir iegūt „Ceļojošo vistu” – uzvarētāju balvu! Iespējams, vietējie novēroja, kā apkārt skolai pa bariņiem slapstās meiteņu un puišu kompānijas, cītīgi pētot ķieģeļus, trubas un laternas – par šādu situāciju bija parūpējusies Virgīnija, sagatavojot foto orientēšanās spēli. Savukārt, Jānis L. bija sarūpējis ekskursiju uz Viesītes novadpētniecības muzeju "Sēlija" – tur pusstundas laikā paspējām apskatīt mazbānīti, fotogrāfijās nejauši atrast vecvectēvu, pie sienas ieraudzīt beigtu ūdru, kā arī dažus soprānus uz brīdi ielikt altos. Pirmās dienas vakars beidzās ar tradicionālo TDK „Brauna kustība” mēģinājumu – ja pagājušo gadu mācījāmies deju „Govju kazāks”, tad šogad Elīna un Laura bija nolēmušas deju veltīt cūkām – un tā mēs dejojām visiem labi zināmo „Cūkas driķos”. Kad visi jau bija saģērbušies pidžamiņās un ietuntuļojušies guļammaisiņos, vakara pasaciņu mums stāstīja Baiba. Bijām tik lielā pasaku iespaidā, ka gulēt aizgājām ar būtisku jautājumu prātā: „Kas, pie velna, bija tajā spainī?”

Otrās dienas rīts sākās ar Mārtiņa centieniem visus pamodināt un vest uz rīta rosmi – vairāk vai mazāk tas viņam arī izdevās. „Čop, čop, čop” pa stadionu un uz brokastīm, un tad atkal smagais mēģinājumu darbs klāt, kurā mums pievienojās senie draugi un palīgi Ilva Krauze un Guntis Pavilons – Guntis bija apņēmies šoreiz „iet ar tenoriem līdz galam”, bet Ilva ķērās klāt BB grupai, nezinot, ko tas īsti nozīmē. Kā trešais palīgs šoreiz bija uzaicināta mūzikas skolotāja no Jēkabpils – Sandra Bondare, kuras pārziņā nokļuva altu koris. Ceturtā palīga diemžēl nebija, tāpēc soprāniem bija unikāla iespēja mācīties dziesmas Vītola vadībā. Un tā, dažu stundu laikā bijām perfekti samācījušies konkursa dziesmas un aptuveni sapratuši, ko tieši dziedāsim koncertā!

Pirms katra koncerta mēs solām pārsteigumus, patiesībā nemaz nezinot, vai tiešām tādi būs – šoreiz gan izdevās, jo uz koncertu no Jēkabpils bija ieradusies komponiste Ilze Arne, ar kuru mums jau agrāk ir bijusi itin veiksmīga sadarbība, tā arī šoreiz izskanēja dziesma „Es gribu puķei ziedēt līdz”. Vēlāk pie klavierēm sēdās mūsu koncertmeistare Mareta Beitika, kas bija šķērsojusi pusi valsts, lai nedaudz sagurušajām „Auras” balsīm koncertā nebūtu jādzied tikai un vienīgi a capella dziesmas. Tā kā pārsteigumus vajadzēja daudz, bet mūsu muzikanti-tenori Dāvis un Rolands, kā arī solisti Ilva un Guntis vairs nevienu īpaši pārsteigt nevar, jo instrumentālo pavadījumu un solo priekšnesumus „Aurai” nodrošina ne pirmo un ne pēdējo reizi, tad nācās ātri izdomāt citus pārsteidzošus izgājienus. Neko darīt – solo pēkšņi vienai dziesmai sāka dziedāt pats Vītols, tad vēlāk no kora ārā tika izvilkts Mikus V. un arī šo rindu autore, lai nodziedātu pa pantam, un beigu beigās piedabūjām dziedāt arī visu publiku! Rezumējot, var teikt, ka koncerts Viesītes Kultūras pilī bija patiešām brīnišķīgs un praktiski nebeidzams – lai gan publika sajūsmā nevienu krēslu nesalauza, tomēr cītīgi aplaudēja, dziedāja līdzi, aizkustinājumā nobirdināja kādu asaru, apbēra mūs ar ziediem un noteikti sirds dziļumos gribēja, lai „uz Āgenskalnu kuģīt’s ved” pāri arī viņus!

Un tad sākās! Kas? Pilnīgi viss – jauno dalībnieku iesvētības, svinīgā „Auras” zvēresta nodošana sveču gaismā, dalīšanās komandiņās, lai dotos iekšā tumsā uz nakts trasi, par kuras esamību bija parūpējušies Artis un Mārtiņš, un kamēr lielākā daļa kora skraidīja apkārt skolai, tikmēr aktu zālē uzstājās slavenā grupa „Integrālis” un notika īsta „Ballītēēē”, bet par to, kas notika vēlāk, klīst vien daudz, daudz baumu…

No svētdienas pasākumiem, protams, jāizceļ uzstāšanās Sunākstes ev. luteriskajā baznīcā. Ļoti priecājamies par šo pagodinājumu piedalīties G.F.Stendera jubilejai veltītajā koncertā, kas mums bija arī lieliska iespēja nodziedāt vairākas garīgā repertuāra dziesmas, ko gatavojam konkursam. Ja tiks izklāstīti arī pārējie nometnes 3.dienas notikumi, tad šis raksts kļūs tikpat nebeidzams kā koncerts Viesītē sestdienas vakarā.

Kopumā var teikt tikai vienu – nometne paskrēja ZIBENĪGI! Milzīgs paldies visiem, kas padarīja šīs trīs dienas tik piepildītas!