Turpmākie pieci gadi pagāja vienā vienīgā ārprātīgo Edgara V. ideju virpulī. Konkurss Vīnē, Verdi Rekviēms, Konkurss, piecu gadu jubilejas koncerts, konkurss Cvikavā, tad Grācā, neskaitāmas nometnes, lielāki un mazāki Dziesmusvētki, skates, Alfas pirtis un vēl daudzi jo daudzi pasākumi, pēc kuriem šķiet, ka savus kora biedrus satiec biežāk kā jebkurus pārējos cilvēkus.

Bieži vien sevi nācās pieķert arī ar kori nesaistītos pasākumos atrodoties ļaužu grupā, kur visi tās pārstāvji dzied "Aurā", bet kā gan citādi – jo Aurists tomēr ir pietiekami svarīgs draugs, lai viņu sveiktu dzimšanas un vārda dienās, izlaidumos, kā arī, lai ar viņu dotos darīt jebkādus citus darbus un nedarbus.

Šādā te vidē pavadot piecus gadus, piepeši saproti, ka šie cilvēki nu jau sen ir pārvērtušies par ko citu. Viņi, pašam nemaz nemanot, ir kļuvuši par tavu ģimeni. Ja kāds par šo vēl šaubās – apskatiet kora arhīvā kāzu ziņas!

Paldies tev, "Aura" – Tu vienmēr būsi mana ģimene, lai kur un cik tālu no jums es fiziski atrastos.