„Aura” pirms 10 gadiem

Kādā otrdienas pēcpusdienā, kā parasti, dodos uz Zeļļiem, tikai šoreiz krietnu stundu pirms kora mēģinājuma sākuma. Fakultātes pagalms ir neierasti kluss, pat Vītola mašīnas vēl nav viņa iecienītajā stāvvietā. Viss liecina, ka esmu ieradusies pārāk laicīgi, un tomēr tam ir savs iemesls – man ir norunāta satikšanās ar trim kora dalībniecēm. Jau no paša sākuma viņas vienmēr ir bijušas klāt visos svarīgākajos „Auras” notikumos. Dažreiz šķiet, ka viņas itin kā vēro no malas, neiejaucas, bet vienlaikus tomēr vērtē, mazdrusciņ pieskata un, ja nepieciešams, ievirza notikumus pareizajā gultnē. Varbūt kāds jaunais korists nobrīnās, ko gan viņas, kuras pašas sevi sauc par „aubītēm”, dara studentu korī, tomēr pārējie zina, ka „Aura” nebūtu „Aura” bez viņām. Jūsu uzmanībai saruna ar Agru Straupenieci, Baibu Zeiļaku un Līviju Zeiberti.

 

Stāstiet nu, kā tas vispār sākās – koris „Aura”, dziedāšana korī?

Baiba: Edgars jau bija tas, kurš sāka runāt par to, ka skolai (Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai, kur viņš toreiz mācījās) vajag kori. Un tad viņi abi ar mūzikas skolotāju Dzintru Krastiņu savāca šo kori. Es pat varu pateikt, uz kuras flīzītes gaitenī stāvēju brīdī, kad Edgars mani uzrunāja. (Baiba strādā RCHV par latviešu valodas skolotāju.)

Līvija: Tas bija 2004. gada rudens, pirmais koncerts bija jau 18.novembrī, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, („Tikai neviens neatceras, kāpēc tieši tur,” piebilst Baiba). Atceros, ka dziedājām „Man palīdzi” un viss koris toreiz sajauca vārdus.

Agra: Bet pirmā dziesma, ko mācījāmies dziedāt, bija „Dietu, dietu jaunas meitas”. No tā 18. novembra koncerta vēl kaut kur jābūt melnbaltām bildēm. (Līvija un Baiba gan teic, ka drīzāk korim bijuši melnbalti apģērbi, nevis bildes.)

 

Šobrīd, kad korī ir simts dziedātāju, grūti iztēloties, ka toreiz, pirms desmit gadiem, Līvijas lielākās bailes bija no tā, ka viņa būs vienīgais 2.soprāns, kas ieradies uz kora mēģinājumu. Tomēr toreiz šāda situācija gadījās bieži, tāpēc ne velti Vītolu dažkārt mēdzam dēvēt par 2.soprānu, jo nereti viņam nācās piepalīdzēt 2.soprāniem ar savu balsi.

Līvija: Nācu uz mēģinājumu un domāju, kaut tikai atkal es nebūtu viena pati! Man šī sajūta joprojām sēž kaut kur iekšā… Mēs bijām ļoti maz, kādi divdesmit kopā varbūt.

Kurā brīdī viss mainījās?

Baiba: Skolā strādāja Linards Kalvāns, un viņam bija tā saikne gan ar RCHV, kur viņš strādāja par fizikas skolotāju, gan ar LU FMF Zeļļos, kur viņš toreiz vēl studēja.

Līvija: Jā, tieši Linards bija tas galvenais vaininieks, kura dēļ „Aura” vēlāk kļuva par fizmatu kori. Viņš sāka dziedāt korī, pārstāvot RCHV skolotājus, bet tā kā korī toreiz trūka dziedātāju un ar skolotājiem vien nepietika, tad pamazām korī saradās arvien vairāk fizmatu.

Agra: Līga Užule (toreiz Kuleša) nonāca praksē skolā un, protams, pateicoties Linardam arī viņa sāka dziedāt. Tas sauklis „Fizmats labākajos gados!” mūs tā sajūsmināja!

 

Bet toreiz tā vēl nebija fizmatu „Aura”, toreiz korim vēl bija divi diriģenti – Dzintra Krastiņa un viņas skolnieks Edgars Vītols.

Līvija: Tad, kad es ieraudzīju Edgaru – tik jaunu cilvēku, manu bērnu vecumā, kurš spējīgs tik godīgi komunicēt ar tādu baru cilvēku, ar stipri vecākiem cilvēkiem, jo jaunieši toreiz korī bija mazākumā... Viņa vēlēšanās muzicēt ar tādu spēku, ar tādu vēlmi – kā Tu neatbalstīsi tādu „otro soprānu”! Es nācu uz teātra izrādēm, katru reizi skatīties uz vienu atraktīvu jaunieti – tā bija performance.

Baiba: Kad priekšā stāv divi pilnīgi dažādi diriģenti, un visiem ir skaidrs, kurš ir labākais, tad konflikts ir neizbēgams.

Līvija: Konflikta cēlonis bija Dzintras metodes un temps, viņa vienkārši nevarēja tikt līdzi jauniešiem.

Agra: Nebija tās profesionalitātes, kāda bija viņas skolniekam. Viss nonāca līdz tam, ka Dzintra uzrakstīja Rīgas Domei par šo strīdu, Edgars izteica vēlmi pēc sava kora.

Kā notika kora atdalīšanās no RCHV?

Līvija: Šķiršanās brīdis bija ļoti nesmuks, bija pat iztiesāšanas brīdis Rīgas domē, kur gāju aizstāvēt mazo Edgaru.

Agra: Tā jau arī bija, viņam toreiz bija tikai 18 gadu, tikko beidzis vidusskolu, un viņa mamma vēlējās, lai viņš studē juristos. Viņš taču arī bija iestājies tur, bet paralēli sāka studijas arī JVLMA, bet drīz jau visiem kļuva skaidrs, ka diriģēšana patiesi ir viņa aicinājums. Edgars bija viens no tiem jaunajiem cilvēkiem, kuram bija pašam savs koris. Vēlāk, studiju laikā, tas deva viņam daudz priekšrocību.

Baiba: Tas viss notika kādu gadu pirms Dziesmu svētkiem. Rezultātā uz Dziesmu svētkiem aizgāja divi kori „Aura” – viens Edgara, otrs Dzintras vadībā.

 

Un kurā brīdī radās nosaukums „Aura”?

Līvija: Tie bija Rīgas rajona dziesmu svētki Saulkrastos, maija pēdējā diena. Viens no mūsu vīriem mūs trīs veda, mēs piestājām, iebridām mežā pīt vainagus. Toreiz korim bija neizrunājamais nosaukums „Retorium”. Pinām vainagus, un tad man ienāca prātā doma par „Auru”. Jautāju Agrai un Baibai, pēc tam izstāstīju Edgaram, bet viņš uzreiz teica, ka Daugavpilī jau esot tāds kolektīvs. Tomēr viņš painteresēšoties. Viņš vienmēr pieņem visu informāciju…

Agra: Pirmajā brīdī liekas, ka viņam vējš galvā svilpo, ka viņš ir tik radošs, bet skenēšana tomēr notiek.

Līvija: Saulkrastos visi bijām pārsaluši nemaņā. Pēc koncerta beigām gājām draudzīgā aplī un dziedājām pļaviņā, un tad pēkšņi Edgars nokliedzās: „Lai dzīvo koris AURA!”.

 

Kā notika gatavošanās Dziesmu svētkiem?

Agra: Mums bija skaidrs, ka tajos Dziesmu svētkos (XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, 2008.g.) mums ir jātiek! Jo toreiz tas nebūt nebija tik pašsaprotami, kā tagad.

Līvija: Skatei sākām gatavoties tikai tad, kad tiešām dabūjām biļeti uz Dziesmu svētkiem.

Kad ieminos par tērpu šūšanas vēsturi, visas manas sarunu biedrenes vienbalsīgā korī noelšas.

Līvija: Tādus šķēršļus!

Agra: Kā mums tur gāja! Naudas nebija, nekā nebija, tad Edgars kaut kur izgrābstīja naudu...

Līvija: Mistiskie septiņi tūkstoši uzradās. Šuvēju dabūja Engers no Rūjienas.

Baiba: Vispirms bija oranžie un tad tautastērpi.

Agra:  Un tad sākās lielā domāšana, kādu tad mums vajag tautisko tērpu.

Līvija: Vienā vietā uztaisīt tādu pasūtījumu ar tik daudz vienādiem tērpiem nevarējām, tāpēc bija jāpieslēdz daudz fragmentāras lietas, lai visu to kopā dabūtu. Sameklēju grāmatā, ka vissmukākie brunči ir Trikātas. Un tad tajā nabadzībā, ar grāmatu rokās, pielāgojot krāsas, braucām uz Ogres trikotāžas kombinātu dziju meklēt. Vestītes vedām no Lietuvas, jo audumu ar pareizo toni dabūjām Lietuvā. Bet tās tautiskās blūzes, kas ir korī, toreiz pirka katra koriste par savu naudu.

Baiba: Tad sākām sadarbību ar Edīti Simanoviču un pieslēdzāmies universitātei, fizmatiem.

Kuriem cilvēkiem bija vislielākā nozīme kora kolektīva veidošanā?

Agra: Kora sākuma stadijā nedrīkst nenovērtēt Maretas lielo lomu kora izaugsmē. Profesionāli, atturīgi, bet ar tādu lielu spēku un enerģētiski. Kopā ar Maretu korī ienāca garīgās mūzikas repertuārs.

Līvija: Un mums taču bija kauns Maretas priekšā šķībi dziedāt! Veidojās saskanīgums korī, tā sajūta, ka katrs korī ir svarīgs un vajadzīgs. Un viskošākais mirklis, ko atceros no tā laika – pēc skates aulā atgriezāmies Mūzikas akadēmijā, un tur es Maretu pirmo reizi redzēju tādu atvērtu. Viņa piesēdās pie klavierēm, spīdošām acīm, sāka spēlēt "Mežrozīti" – tas bija tik iedvesmojoši! Un skatē mēs ar "Lauztajām priedēm" jau bijām izcīnījuši ceļu uz Dziesmu svētkiem!

Agra: Un vēl nevar aizmirst par Jelgavas draugiem – Ilva un Guntis! Mēs braucām pie viņiem uz Sesavu, koncertējām Jelgavā, Annas baznīcā. Ilva un Guntis brauca līdzi uz kora nometnēm. Tieši ar kora nometnēm sākās dresūras un drillēšana, jo toreiz bija lieli brīnumi – ieraugi noti un nezini, ko ar to darīt. Pamazītiņām veidojās nometnes kārtība, kā tas viss notiks. 

Līvija: Sajūtu līmenī ļoti izšķirošs faktors ir tas, ka „Aurā” dzied ārpus Rīgas jaunieši – viņos ir īstuma lādiņš un tiešums.

Tomēr toreiz vēl nebija tāds spēcīgs kora kodols izveidojies?

Līvija: Jā, tas, ko mēs kā „aubes” ļoti pārdzīvojām – cik ārkārtīgi smagnēji un lēni veidojās kolektīvs! Un tad ko tik mēs neizdomājām, lai censtos jaunos iekustināt! Visas organizatoriskās lietas, visu uzņēmās Edgars pats – pirkt, cept, taisīt... Tagad tā jau sen vairs nenotiek.

Agra: Pirmā „Aura” bija ļoti atšķirīga no šīs.

Baiba: Bet pamazām viss izmainījās. Tādā kā kamolā ritinājās uz priekšu.

Līvija: Lelde Kupče ir viens no kodola veidotājiem. Viņa atnāca uz kori un uzreiz uzņēmās darīt organizatoriskas lietas. Viņa nevarēja izturēt to pasivitāti, kas toreiz valdīja korī.

Agra: Jā, Lelde bija tas mazais kamoliņš. Tagad jau vairs nav jautājumu, kurš ko darīs. Ir neformālie līderi, ir kora kodols.

Līvija: Tie braucieni, kopā būšana, cilvēciski tuvināja.

Agra: Tu dari tad, kad tev ir brīv. Kad tu nesabojā citiem. Disciplīna. Un Līgas lielā cīņa ar disciplīnu. Toreiz 2008. gadā pēc Dziesmu svētkiem mēs stāvējām estrādes labajā pusē pie priedēm, un tur bija lielā runāšana par to, ko no kora mēs sagaidām. Lai godam noslēgtu sezonu un sajustu, ka esam vienība, kopiena.

Līvija: Es redzēju, ka ir labs materiāls.

 

Bet ja runājam par nākotni - kā jums šķiet, kas notiks ar „Auru” pēc 10 gadu jubilejas?

Agra: Bīstieties no suņa mūža! Zin’, cik dzīvo suns? Nu vispār viduvēji ir uz divpadsmit gadiem, varbūt vēl nobīde, jo viena šķelšanās korī jau ir bijusi.

Baiba: Nākamajam gadam vajadzīgi jauni mērķi. Tā mums vienmēr ir bijis – Dziesmu svētki, ārzemju brauciens, kora olimpiāde, desmit gadu jubileja, dziesmu svētku simtgade. Un ar katru šādu notikumu tu tā arī nevari aiziet projām. Protams, vienmēr ir vieglāk kādā brīdī pateikt – ai, man vairs nav laika… Un to, ka mēs esam pietiekami daudz un visiem vairs nav obligāti jāpaspēj visur.

Līvija: Bet tad tu iedomājies Edgaru, kā viņam ir nodrošināt augstu līmeni deviņdesmit cilvēkiem, ja sastāvs visu laiku mainās?

 

Kamēr mēs runājam, viens pēc otra uz fakultāti steidzas koristi, arī Vītols novieto mašīnu savā parastajā vietā, un mūsu sarunu pamazām pārtrauc koristu atkalredzēšanās smiekli un čalas, pulkstenis rāda 18.30 – un mēs visi zinām, ko tas nozīmē.

Komentāri

Evita

2014. gada 11. septembrī, 08:24

Paldies! :) Viens no labākajiem rakstiem

Liene Baika

2014. gada 11. septembrī, 08:37

Super! Pašā rīta agrumā izlasīt kā radusies mīļā "Aura"! Lielisks raksts ;)

Liene Zariņa

2014. gada 11. septembrī, 09:21

Lielisks raksts!

Laura

2014. gada 11. septembrī, 09:47

Tiešām jauks raksts un lielisks dienas sākumam! Paldies! :)

Lelde Kupče

2014. gada 11. septembrī, 10:28

Lasu un domāju, atceros šo pagājušo laiku un nevaru vien beigt smaidīt! :) Lielisks raksts Santiņ! LIELISKS! :)

Guna Doķe

2014. gada 11. septembrī, 11:17

Lielisks raksts! Nedaudz ieskats arī par laikiem, kad vel nedziedāju, kas tā patīkami atsvaidzinoši :) Vel tagad atceros šoku, kas pārņēma, kad sapratu, ka koris kurā tik tikko esmu iestājusies šķeļas/jūk laukā. Bet laiks ir pierādījis, ka tas bija tikai uz labu :)

Liene Stepīte

2014. gada 11. septembrī, 13:39

Vienreizējs raksts! Man, kā nesenai kora klātpienācējai, šis raksts ļāva nojaust kā laiku gaitā ir tapusi tā "Aura", kura pastāv šodien.

Dāvis Engers

2014. gada 11. septembrī, 14:01

Vēl prasās tikai piemetināt, kā Aura no B grupas kora kļuva par A grupas kori, dāmas to nevarēja arī savās atmiņās iepīt, jo tas notika vīru balsu grupu mēģinājumā neilgi pirms 2008. gada dziesmu svētku skates, kad Edgars mums pajautāja, vai varam vēl piemācīties klāt tās ap 10 grūtās dziesmas un startēt A grupā, vīri vienbalsīgi atbildēja ar "Jā". Tai brīdī korim "Vasaras vakars" un "Lauztās priedes" bija liels izaicinājums.

Anita Vītola

2014. gada 11. septembrī, 14:27

Nu, jā - gribējām no Edgara iztaisīt juristu. Bet par skādi jau tās juristu studijas viņam nenāca.:) Kā skatītāja-klausītāja vēlos atzīmēt, ka kora pozitīvā AURA brīžiem ir ļoti skaidri sajūtama pat vistālākajās rindās. Viegli nolasāms kopības spēks sajaukumā ar gaišu redzējumu un kopīga mērķa apziņu - tā ir AURA. Izmantojot situāciju gribu pateikt korim lielu paldies par atbalstu Edgaram. Arī pavadot mīļo vectēvu pēdējā gaitā pagājušajā nedēļā. Mīļie, liels paldies. Un paldies par skaistajām dziesmām. Iespējams, ka ne vienmēr spēju būt tāds izteikti objetīvs klausītājs, bet man patiešām patīk tas, ko jūs darāt. Un jo tālāk, jo trakāk. Nu jau es varu gandrīz apraudāties klausoties pat jūsu "Lauztās priedes" :) Novēlu nepazaudēt kopības izjūtu un īpašo, šim korim raksturīgo emocionālo stīgu.

Zane

2014. gada 11. septembrī, 15:06

Woah, kad palasa un saprasts, kam iets cauri... Iespaidīga vēsture! :)

Laima K.

2014. gada 12. septembrī, 00:38

Atceros, kad mēģinājām izdomāt nosaukumu Rīgas Kultūru vidusskolas korim, Edgars teica, ka vienam viņa korim ir ģeniāls nosaukums - AURA! Tagad es to saprotu! Patiesi saviļņojuma brīži piedzīvoti kopā ar AURU gan tās rindās esot, gan arī vēl no vidusskolas kora rindām kopkoncertos. Nesen uzgāju vecas piezīmes, kurās atminos un uzburu ainu no koncertau "Tev, Latvija!", kur šķiet pirmo reizi sajutu, ko nozīmē, kad esi pilnībā aizgrābts dziesmā - sajūti AURU. :)

Dace

2014. gada 14. septembrī, 11:07

Tiešām brīnišķīgs raksts un tikpat brīnišķīgas atsauksmes. Silti iesaku apkopot visas atmiņas par kora rašanos, lai veidojas kora vēsture, vēlāk būs interesanti to pārlasīt, bet atmiņas ar laiku izbālē, tāpēc viss jādokumentē jau tad, kad tas notiek. Arī es, tāpat kā Anita, vēlu korim nepazaudēt kopības sajūtu un to izteikto pozitīvismu, kas no jums staro un lidina pa gaisu gan kori, gan klausītājus, aizkustinot līdz asarām. Un vēl - atbalstiet, saudzējiet un sargājiet savu diriģentu, jo viņam vajag daudz spēka ikdienas darbā gan muzicējot, gan arī visās administratīvajās lietās, kas saistās ar kora vadīšanu.

Gundega Kalniņa

2014. gada 17. septembrī, 00:38

Tik jauki palasīt un uzzināt par kora pirmsākumiem! :) Un izrādās manās mājās Sesavā ar dziedāja :D Šādas atmiņas patiešām ir uz papīra jāiemūžina, vai vēl labāk - dziesmā!

Dace

2014. gada 21. septembrī, 22:07

Datorā, zibatmiņā un uz papīra. Lai dzīvo dziesma!

Dace

2014. gada 27. septembrī, 19:03

Es labprāt vēlētos zināt, vai 10-gades koncerts Rīgas Domā 17.oktobrī ir ar biļetēm vai bez? Paldies!

Raivis Bēts

2014. gada 28. septembrī, 22:54

Koncerts Doma baznīcā noteikti būs ar biļetēm. Pieņemu, ka tās varēs iegādāties biļešu paradīzē, bet neesmu 100% drošs par pēdējo!

Dace

2014. gada 29. septembrī, 06:38

Es tur jau skatījos, bet vēl nebija, arī Doma afišā nekas nav rakstīts par biļetēm. Varbūt būs pēdējā brīdī.

Raivis Bēts --> Dacei

2014. gada 29. septembrī, 17:16

Ir dzirdēts, ka biļetes nebūs šoreiz pieejamas Biļešu paradīzē, bet gan tikai Rīgas doma kasēs. Par datumu, sākot ar kuru ir vērts interesēties par biļētēm, gan nemācēšu teikt!

Dace

2014. gada 29. septembrī, 18:32

Paldies! Tad jāinteresējas Domā.

Dace

2014. gada 1. oktobrī, 16:42

Noskaidroju. Biļetes ir dabūjamas Doma kasēs un Rātslaukumā informācijas centrā. bet Biļešu paradīzē nē.

Cik tad to jubilejas koncertu būs? Lūdzu, informāciju. Es atradu šādu:

2014. gada 1. oktobrī, 21:58

kora AURA 10 gadu jubilejas koncerts DZIEDOT DZIMU DZIEDOT AUGU LU Lielā aula 16-11-2014 17:00

Santa Rukmane

2014. gada 2. oktobrī, 10:00

17. oktobrī plkst.19.00, Rīgas Domā - garīgās mūzikas koncerts, biļetes pieejamas Rīgas Doma kasē. 16. novembrī plkst.17.00, LU Lielajā aulā - "Auras" 10 gadu jubilejas koncerts, biļetes pieejamas visās "Biļešu Paradīzes" kasēs: http://www.bilesuparadize.lv/events/event/37689 Jubilejas koncerts ir tikai viens, attiecīgi nosauktais, bet gaidāmo svētku sajūtās norit viss šis laiks līdz jubilejai. Priecāsimies redzēt ikvienu interesentu, kormūzikas cienītāju un "Auras" līdzjutēju gan Rīgas Domā, gan LU Lielajā aulā - atšķirīgs repertuārs, noskaņa, vieta - abos koncertos būs ko dzirdēt! :)