365 dienas

Pārnāku mājās no iknedēļas kora mēģinājuma, ieskatos spogulī un aizdomājos, ka pirms gada es biju pavisam cits cilvēks. Pa šo gadu esmu sevi pilnveidojusi visdažādākajos veidos, bet varu droši teikt, ka mans atspēriena punkts bija tas brīdis, kad sāku dziedāt „Aurā”. Jau pirmajā kora nometnē sajutu, ka „Aura” ir neredzams starojums, piepildīts, un reizēm pat pārpildīts, ar enerģiju. Tobrīd, pirmajās dienās kora sastāvā, es jau biju iedvesmojusies.

Mana iedvesma bija kora diriģents Edgars Vītols, jo enerģijai taču kaut kur ir jārodas. Sapratu, ka „Aurai” tā rodas no dinamiska enerģijas kodola – diriģenta. Jau tad ievēroju Edgara apņēmību, aizrautību un lielo mīlestību pret kori, pret darbu, ko viņš dara. Ar tādu pat aizrautību un apņēmību centos mācīties dziesmu tekstus un melodijas, kas jau bija liels solis, ņemot vērā to, ka viena no pirmajām dziesmām šī kora pieredzē man bija „Vasaras vidus dziesmiņa”. Koris dziedāja dziesmu, kamēr es biju pazudusi tajā nošu kalnā, no kā sastāvēja šī dziesma. Tobrīd domāju, kur esmu iekūlusies... Taču tas brīdis mani sapurināja vēl vairāk – pēc nometnes sēdēju mājās un lēnām dziedāju noti pa notij ("Pilna sirds ezeram..."), lai varētu justies kā pilnvērtīga kora dalībniece.

Un te nu es esmu – 1.oktobra vakarā ar smaidu sejā un laimi acīs pārradusies no kora mēģinājuma. Ir pagājis gads pēc manas slīkšanas nošu kalnos. Šī gada laikā ir bijis daudz brīžu, kad pieķeru sevi smaidām. Par ko? Par cilvēkiem, sajūtām un īpašo auru šajā korī. Tomēr, atmiņā visspilgtāk iespiedušies daži mirkļi, kad kāds vārds, kāds akords dziesmā ieskanējies tik debešķīgi skaisti, ka tirpas pārskrien pār ķermeni. Tad es saprotu – viss, pie kā mēs apnicīgi stundām strādājam mēģinājumos, sakoncentrējas kopā tai vienā brīnišķīgajā akordā, zilbē, kaut notī. Tādu mirkļu dēļ ir vērts ilgi strādāt un mēģināt vienu takti atkal un atkal.

Nu jau varu droši teikt - „Aura” ir viena no labākajām manas dzīves daļām. Tagad saprotu, ka tā ir milzu privilēģija – dziedāt tieši šajā korī, iegūt milzu pieredzi ne tikai no koncertiem, bet arī dažādām kora ikdienas dzīves situācijām, kā arī mācīties ko labu no katra brīnišķīgā cilvēka, kas veido AURU. Mēģinājumos man nav žēl izlikt visu savu enerģiju, jo pretī saņemu to ar divreiz lielāku spēku un pozitīvismu. Katrs mēģinājums, katra kopīgā tikšanās ir kā jauna, saulaina diena, jo nereti ir tā, ka ir sakrājies nogurums no darbiem un negatīvi uzlādētiem cilvēkiem, bet atliek tikai atnākt uz mēģinājumu un visa pasaule rādās gaišās krāsās.

Pateicos, ka esmu daļa no šī brīnišķīgā kora, kur mums visiem ir kopīga aizraušanās – muzicēšana! Nekad nedomāju, ka tā teikšu, bet – AURA (un arī Tu, aurist), ir izmainījusi manu dzīvi! Varbūt kādam šis ir tikai koris, bet man „Aura” nozīmē ko vairāk.

Komentāri

Dāvis Engers

2014. gada 5. oktobrī, 20:10

Šis viennozīmīgi nav tikai koris...

Aija Ulmane

2014. gada 6. oktobrī, 20:19

A kur te var "ielaikot" rakstu .. ?

Lauras mamma

2014. gada 7. oktobrī, 23:47

Lai Jums visiem nepazūd pozitīvisms, kopības sajūta ko veltāt sev, dziesmai un klausītājiem!