Aicinām uz „Auras” 10 gadu jubilejas koncertu!

Šis ir visīstākais brīdis, lai turpinātu iesākto tradīciju un runātu dziesmu vārdiem: „Tā lielā stunda ir situsi!”, jo tieši tagad (jā, tagad!) sāksim izjust to patīkamo, kņudinošo pirmssvētku pēdējā brīža satraukumu, kāds parasti ir pirms ļoti gaidītiem notikumiem – „Auras” 10 gadu jubilejas koncerts ir pietuvojies vairāk nekā tuvu! Jau 16. novembrī, plkst. 17.00 pieskandināsim LU Lielo aulu koncertā „DZIEDOT DZIMU, DZIEDOT AUGU” un ļoti priecāsimies, ja aula būs piepildīta ar labu auru ne vien koristu veidolā vien, bet arī ar mums zināmām un kādreiz kaut kur redzētām sejām, mūsu radiem, draugiem, paziņām un atbalstītājiem, visiem tiem cilvēkiem, kas šo 10 gadu laikā kaut reizi ir dzirdējuši „Auras” vārdu, bijuši klāt kaut vienā ar mums saistītā notikumā un vismaz uz  brīdi sajutuši, ko pa īstam nozīmē „Aura”!

Koncertā atskatīsimies uz desmit gadu laikā piedzīvoto, tādēļ katra programmā iekļautā dziesma būs īpaša un labi pārdomāta asociācija ar kādu korim svarīgu notikumu, par kuru vairāk koncerta laikā noteikti pastāstīs pats mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. Šādā skaistā jubilejā neiztikt arī bez īpašiem viesiem un pārsteigumiem, par kuriem šobrīd noslēpumaini paklusēsim, lai gluži kā nospriegotu mūzikas instrumenta stīgu uzturētu intrigu par gaidāmo koncertu.

Šis būs koncerts, kuru esam gaidījuši vismaz piecus gadus, kopš iepriekšējās lielās, pusapaļās kora jubilejas. Toreiz, 2009. gada 7. novembrī, kad „Aura” svinēja savu piecu gadu jubileju, tas bija liels notikums tik jaunam korim, kas tikko kā izcīnījis vietu zem Latvijas kormūzikas saules. Un lai gan cīņa skarbajā konkurences tirgū, protams, joprojām ir nemitīga, tomēr tā vairs nav par eksistēšanu, drīzāk par nemitīgu attīstību un pilnveidošanos.

Ja lūkojamies notikumu virknē, kas vijas cauri „Auras” desmit gadiem, redzam, cik ļoti piepildīts un daudzkrāsains bijis šis laika nogrieznis. Visus koncertus nemaz nav iespējams saskaitīt, jo tie saplūst un pārklājas ar neskaitāmām uzstāšanās reizēm dažnedažādās vietās, pilsētās un valstīs. Šo dziedāšanas notikumu amplitūda ir milzīga – no dziedāšanas stacijas tunelī līdz autorkoncertam ar Maestro, no uzstāšanās novada kultūras namā līdz koncertzālei Vidusjūras salā, no cerībām tikt uz Dziesmu svētkiem līdz cerībām iekļūt Dziesmu svētku Koru karos, no joka par tautas deju kori līdz nopietnam dziesmu un deju koncertuzvedumam, no vienkāršiem baznīcas korāļiem līdz varenam rekviēmam, no trīsakordu estrādes dziesmām līdz sarežģītiem mūsdienu komponistu skaņdarbiem.

Mums ir paveicies, jo bijusi iespēja iemācīties tik daudz lielisku dziesmu un priecēt tik daudzus klausītājus ar savu skanējumu, bet vēl jo būtiskāk – mēs tik daudzas reizes šo gadu laikā esam sajutuši pretī publikas novērtējumu – tādēļ vien ir vērts dziedāt korī, lai redzētu priekā mirdzošas acis, dzirdētu aplausu vētras un ovāciju gaviles un tajā pašā laikā saprastu, ka gribam piedzīvot šīs sajūtas vēl un vēl.

Reizēm gan notikumi ir tik paredzami, ka jau zinām no galvas, kas tūlīt sekos – zinām, ka ar programmiņās ierakstītajām dziesmām vien nekas vēl nebeigsies, jo būs taču piedevas, un pēc viena akorda saprotam, kas tieši tās būs par piedevām, zinām, ka katrs gads taču neiztrūkstoši beigsies ar kora EGLI (un EGLE korī noteikti ir jāraksta ar lielajiem burtiem), zinām, ka vasarā būs nometne un tajā vienmēr pietrūks laika, lai iemācītos visas dziesmas un izpildītu visus balss grupu uzdevumus. Mēs zinām arī, ko Vītols teiks (vai neteiks), ja nodziedāsim slikti un zinām īstos brīžus, kuros iestarpināt kādu joku, ko sapratīs tikai savējie. Mēs zinām, kurš ko darīs, kad pienāks kārtējais lielais pasākums un zinām arī vistrakākās lietas, ko no kāda varētu sagaidīt.

Mēs sen vairs neesam tikai sveši cilvēki, kurus vieno kopīga brīvā laika pavadīšanas interese – desmit gadi kopā ar „Auru” nozīmē to, ka šis koris kļuvis par dzīvesveidu, par otru ģimeni, kura kopā svin svētkus, ielīgo Jāņus un vēro Jaungada salūtu, aicina uz dzimšanas dienas kūku un sālsmaizi, sauc palīgos malkas talkā un meklē kompāniju ceļojumam, ielūdz uz kāzām un gaida uz raudzībām. Un ne jau tieši desmit gadi ir jānodzied, lai saprastu, ka „Aura” ir kas vairāk. Pēc dzirkstošām acīm var redzēt, kurš jau ir sajutis to maģisko „Auras” burvību, kas rada labvēlīgu atkarību – citam tā ir pēc pirmā mēģinājuma, citam pēc pirmā koncerta, citam pēc pirmā konkursa, un tas kora kodols, kas piedzīvojis lielāko daļu no raibā notikumu nogriežņa, glabā sevī gan dzirdētus, gan vēl neizstāstītus stāstus, kurā brīdī šī sajūta katru no viņiem pārņēmusi. Bet visam pamatā ir kaut kas negaidīti elementārs – mums visiem gluži vienkārši ļoti patīk dziedāt un mēs nevaram iedomāties savu dzīvi bez mūzikas!

Tāpēc ne velti šī koncerta nosaukums ir „Dziedot dzimu, dziedot augu” – vienkāršs tautasdziesmas teksts, kurā šoreiz katrs korists var saskatīt pats sevi un pamatvērtību dzīves uzskatos, kas nākusi līdzi kopš pirmās šūpuļdziesmas. Gluži kā skolas izlaidumā, kad tiek teiktas pateicības vecākiem, arī kora jubileja ir brīdis, kad pateikt paldies saviem tuvākajiem, kas jau pieraduši būt pacietīgi un saprotoši brīžos, kad kāds kora koncerts svētku brīvdienās izrādās svarīgāks par dzimto māju apciemošanu. Un, ticiet, tā gadās ļoti, ļoti bieži! Tādēļ paldies, mīļie, ka lasāt rakstus mājaslapā, vērojat mūsu sejas TV ekrānos, nākat uz lielajiem koncertiem, turat īkšķus katra konkursa laikā un klausāties, kā mēs mājās savā nodabā dungojam visneizprotamākās melodijas!

Bet, protams, ka visu šo vārdu un tekstā minēto notikumu nebūtu bez viena ļoti svarīga cilvēka – varat minēt trīs reizes, kurš gan tas ir? Ko tur liegties, nav vērts – tas tik tiešām ir Edgars Vītols, kurš desmit gadu laikā no nekā ir uzbūris lielu un stabilu kolektīvu, kas gatavs sekot katram viņa rokas mājienam uz skatuves un katrai idejai, kuras īstenošanu viņš būs nolicis par kopējo mērķi. Viņa rokās burtiskā un pārnestā nozīmē ir liela vara, ko varbūt viņš nemaz līdz galam neapzinās, bet, ja tomēr apzinās, tad prot to meistarīgi noslēpt zem nelielas paviršuma maskas, ka nemaz jau tik svarīgs un īpašs viņš neesot. Bet patiesībā, Edgar Vītol, Tu esi ļoti īpašs katram koristam, kas sajutis „Auras” auru, jo esi izmainījis viņa dzīves ceļu!

Koris – tā ir komanda, kurā diriģenta rokas vadīti saliedēti darbojas tik atšķirīgie soprāni, alti, tenori, baritoni, basi, un šo komandu labā formā uztur mūsu trenerīši – Inese, Iveta, Ilva, Guntis, Mareta. Vai tā būtu regulāra palīdzība ikdienas darbā, kārtīga uztrenēšana pirms svarīga konkursa vai operatīva pieslēgšanās koncertā – katra tikšanās reize ar kādu no nosauktajiem ir bijusi ļoti iedvesmojoša un būtiska kora izaugsmē. Mēs esam kāri tvēruši katru jūsu sacīto vārdu, gan kritisku, gan slavējošu, jo reizēm taču ir tik labi, ja kāds pasaka, kā tas izskatās un izklausās no malas. Tomēr jūs neesat malā, jūs esat „Aurā” jau sen iesakņojušies un, cerams, šīs saknes nevar tik viegli izraut.

Būt no saknēm līdz galotnēm dziesmā – par to mēs stāstīsim jums koncertā „DZIEDOT DZIMU, DZIEDOT AUGU”! Gaidīsim jūs visus skaistajā „Auras” jubilejā!*

 

*Biļetes pieejamas tikai iepriekšpārdošanā „Biļešu Paradīzes” kasēs, tāpēc rezervējiet sev sēdvietu jau laicīgi, lai patīkami pavadītu dziesmotu svētdienas vakaru!

Komentāri

Laima Kacena

2014. gada 2. novembrī, 19:57

Lai mums visiem iedvesma, spēks un izturība pirmsjubilejas maratonā!

Evita

2014. gada 2. novembrī, 20:14

Paldies, Santiņ. :) Motivējošs raksts īstajā brīdī.

Līvija Zeiberte

2014. gada 3. novembrī, 20:49

Spoži, Santiņa! Livonijas hronikas līmeņa darbs! :):) Paldies!

Dace

2014. gada 4. novembrī, 06:45

Korī ir arī kāds rakstnieka talants.