Lūkojoties “Auras” hronikas lappusēs, pirmoreiz “Aura” nonāca uz vienas skatuves kopā ar Raimondu Paulu 2009. gada 8.martā, kad Arēnā Rīga notika Raimonda Paula dziedāšanas svētki. Toreiz koris jau pāris mēnešus iepriekš kora mēģinājumos saņēma prāvu kaudzīti ar Raimonda Paula dziesmu notīm, un, lai gan lielākā daļa no dziesmām gluži loģiski bija labi zināmas dziedātājiem jau kopš agrām bērnu dienām, tomēr pirmo reizi ieraudzījām šīs dziesmas notīs, aranžētas tieši korim, tādēļ nācās pārmācīties ne vienu vien tautā iedziedātu vietu beidzot pareizi, pēc notīm. Toreiz jauktie kori no Rīgas un Latvijas pilsētām sadziedājās ar iemīļotiem solistiem – Intaru Busuli, Andri Ērgli, Anci Krauzi, Jāni Stībeli, Viktoru Lapčenoku, Žoržu Siksnu, Niku Matvejevu, Amber, Normundu Rutuli un citiem populāriem māksliniekiem vai tikko jaunatklātajiem talantiem.

2009. gadā koris “Aura” svinēja savu 5 gadu jubileju. Jubilejas koncertā izskanēja arī Raimonda Paula komponētais, t.s., upju cikls ar dzejnieces Ineses Zanderes vārdiem, tikai toreiz tās dziedājām a cappella bez pavadījuma, bez Maestro pie klavierēm. Bet pienāks arī brīdis, kad šīs dziesmas izpildīsim visā to krāšņumā, ar Maestro pie klavierēm…

Līdz nākamajai tikšanās reizei ar Maestro pagāja veseli trīs gadi. 2012. gada 23. maijā Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā notika koncerts “Pavasara mūzika”, kas bija īpašs ar to, ka dziesmu muzikālo pavadījumu pirmoreiz nodrošināja mūsu pašu koristi, spēlējot bungas un ģitāras, bet vēl īpašāks koncerts kļuva tad, kad negaidīti tajā ieradās komponists Raimonds Pauls. Brīdī, kad koncerts jau tuvojās izskaņai un mūsu diriģents Edgars Vītols pieteica nākamo dziesmu, tobrīd vēl pavisam jaunu Raimonda Paula topošo superhītu “Vētra nāk”, atvērās zāles durvis un klusām pa tām ienāca pats Raimonds Pauls. Protams, ka sajūsmā bija gan publika, gan koristi, gan diriģents, un par šo notikumu tika runāts vēl ilgi, līdz šobrīd tā jau kļuvusi par leģendu, kas dažādās, un bieži vien krietni pārspīlētās, versijās tiek pārstāstītas no viena korista otram.

Laikam jau toreiz mūsu diriģentam Edgaram Vītolam bija izdevies pierādīt Maestro, ka koris var tīri ciešami nodziedāt viņa komponētās dziesmas, jo pēc gada, 2013. gada 11. aprīlī LU Lielajā aulā notika pavisam īpašs koncerts – Raimonda Paula kora mūzikas koncerts “Tu esi Latvija”. Tas bija liels notikums kora koncertu dzīvē – vesels, atsevišķs koncerts kopā ar Maestro! Ko tādu mēs nekad agrāk nebūtu varējuši iedomāties! Pirmoreiz “Auras” koncerta afišā bija rakstīts “Pie klavierēm Maestro Raimonds Pauls”. Un vēl divi maģiski vārdi – “Ieeja brīva”. Pirmo reizi koris “Aura” redzēja tik pārpildītu zāli savā koncertā un apcerīgi domāja, nez vai tā vēl kādreiz dzīvē būs? Ikvienam bija iespēja tovakar dziedāt līdzi Raimonda Paula dziesmām un vienlaikus izjust kaut ko vienreizēju, maģisku un ļoti sirsnīgu. Šajā koncertā bija pienākusi arī tā reize, kad “Aura” nodziedāja Paula komponēto upju ciklu ar pavadījumu, ar pašu autoru pie klavierēm.

Tā paša gada Jāņos bijām uzaicināti līgot krastmalā, kur, protams, arī bija Raimonds Pauls. Sākām jau pat nedaudz pierast pie komponista klātbūtnes koncertos.

2014. gada 22. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika dzejnieka Jāņa Petera un komponista Raimonda Paula dziesmu koncerts “Sanāciet, sadziediet”, kas bija veltīts Jāņa Petera 75 gadu jubilejai. Līdzās „Aurai” koncertā piedalījās arī vīru kori „Absolventi” un „Ķekava”, kā arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris. Diriģentu Edgara Vītola un Arvīda Platpera vadītie kori izpildīja Jāņa Petera un Maestro Raimonda Paula tautā iemīļotās dziesmas. Koncerta skanējumu kuplināja arī solisti Inese Romancāne un Juris Jope, džeza meistars Māris Briežkalns un citi, bet pie klavierēm, protams, bija Raimonds Pauls.

2014. gada vasarā arī neiztikām bez Raimonda Paula, turklāt tikšanās bija diezgan neikdienišķa – kora nometnē Ainažos. Šoreiz nometne bija apvienota ar kora uzstāšanos koncertā, kas bija veltīts Ainažu jūrskolas jubilejai. Brīvā dabā, zem klajas debess, sagaidot arī nelielu lietusgāzi, izpildījām Raimonda Paula dziesmas, kas veltītas Baltijas jūrai.

Tad pienāca “Auras” 10 gadu jubilejas koncerts “Dziedot dzimu, dziedot augu”, kas notika 2014. gada 16. novembrī LU Lielajā aulā, kur kā viens no klausītājiem solītajiem pārsteigumiem bija Raimonda Paula ierašanās un sēšanās pie klavierēm koncerta 3. daļā.

Vēl pa vidu visam, kādā brīdī tikām uzaicināti ierakstīt divas Raimonda Paula dziesmas, kas arī mums bija vesels piedzīvojums – atrasties Latvijas Radio 1.studijā kopā ar Maestro, aizturēt elpu pirms ieraksta sākšanas un censties pēc vislabākās sirdsapziņas pāris minūtēs parādīt savu vislabāko dziedātprasmi. Un, protams, cerēt, ka kādreiz šis ieraksts patiešām arī atskanēs Latvijas Radio programmās.

Viens no nesenajiem lielajiem notikumiem bija Edgara Vītola 30 gadu jubilejas koncerts “Skaisti dziedi,lakstīgala!” LU Lielajā aulā 2015. gada 21. oktobrī, kur, protams, arī ieradās ļoti gaidītais viesis – Raimonds Pauls un, it kā nejauši, garāmejot, apsveica mūsu diriģentu dzimšanas dienā.

Ko mums nozīmē Raimonds Pauls? Padomāsim – “Mežrozīte”, ko jau vienpadsmito gadu dziedam kā kora himnu, “Zied ievas Siguldā”, kas izskan katrā kora ballē, “Zilā”, kur puišu solo skan tik sirsnīgi un skaisti, “Tā es tevi mīlēšu”, kas vai nu ar īstajiem vārdiem vai ar “ļuļļi, ļuļļi, ļuļļi”, bet nostrādā ikvienā publikā, “Atziedi, dvēsele”, ko no pamatskolas laikiem asociējam ar vienu kārtīgu kora dziesmu, “Jāj Rīgā Stefans Batorijs”, kas visiem liek pasmaidīt, “Manai dzimtenei”, kas mūžam skanēs Dziesmu svētkos, “Mēmā dziesma”, kas skan pat “Mežmalas Šļupstā” un “Teātris”, ko Edgars Vītols spēlē un spēlē ikreiz kora ballei izskanot. Raimonda Paula dziesmas ir kļuvušas par tautas dziesmām, par latviešu mentalitātes paudējām, bez kurām mēs visi, iespējams, būtu nedaudz citādāki.

Tāpēc koris “Aura” saka lielu paldies komponistam Raimondam Paulam gan par iespēju būt uz vienas skatuves, gan gluži vienkārši – paldies, Maestro, ka Jūs esat! Pievienojoties plašajam apsveicēju pulkam, vēlam stipru veselību, iedvesmu jauniem skaņdarbiem un vienmēr klātesošu dzīvesprieka dzirksti! Daudz laimes, Maestro!