Auristi, kā nu kurš - cits kādas dienas pirms konkursa, cits konkursa atklāšanas dienā-, ieradās Spānijā pa taisnākiem vai līkumainākiem gaisa ceļiem. Visi kā viens, smagiem koferiem, bažīgi vērojot bagāžas svaru rādītājus un novērtējot risku bagāžai, nedod dievs, pazust vai aizkavēties. Uztraukums ne bez pamata: katram jāņem līdzi divi pilni kora tērpi, kas ne tikvien nepieciešami konkursa laikā, bet arī neskarti jāpārved mājās pašu tālākai lietošanai un nodošanai „nākamajām paaudzēm”.

19. oktobris jau nebūtu īsta konkursa pirmā diena bez nervus kutinošiem atgadījumiem: koris „Aura” bija viens no diviem koriem, kam jāuzstājas konkursa atklāšanas koncertā visu pārējo dalībnieku priekšā, bet izrādījās, ka „spāņu precizitātes dēļ” vesels bariņš koristu, kormeistare un vokālā pedagoģe, turpat uz vietas saposušies tautastērpos un gatavi uznācienam, bija spiesti uzkavēties Barselonas lidostā vairāk kā stundu, gaidot precīzā laikā pasūtīto transportu, kas visu grupu tieši laikā nogādātu koncerta norises vietā Kaleljā (Calella). Liels bija pārsteigums un atvieglojums, ka tīrās sagadīšanās pēc kavētāji paspēja uz uzstāšanos pāris minūtes pirms „Auras” uznāciena un burtiski uzskrēja uz skatuves kopā ar pārējiem koristiem.

20. oktobra rītā pēc bagātīgām brokastīm un pirmā naktsmiera viesnīcā ar skatu uz jūru, visi pulcējās mēģinājumam atvēlētajā viesnīcas telpā. Tā kā nebūt nebijām vienīgais koris-konkursa dalībnieks, kas dzīvoja konkrētajā viesnīcā, mēģinājumiem atvēlētais laiks bija strikti ierobežots. Laiks steidzās ātri, un klāt jau bija pēcpusdiena, atbrauca autobuss, kas mūs aizveda uz Barselonas katedrāli, kurā, līdztekus kādam baznīcas korim no Zviedrijas, priecējām klausītājus ar dziesmām latviešu valodā. Vētraini aplausi neizpalika, un uzreiz pēc tam varējām gandarīti nodoties kopīgai pastaigai pa pilsētu.

21. oktobrī „Aurai” bija jāuzstājas konkursa tautas mūzikas kategorijā. Tā kā uzstāšanās bija paredzēta vēlu vakarā, plkst. 21.30, „Aura” pēcpusdienā pēc tērpu gludināšanas, tika „norīkota” uz diendusu. Tautas mūzikas kategorijā koris “Aura” izpildīja latviešu tautasdziesmu apdares: maģisko „Jānīt’s kūra uguntiņu” (A. Kontauts), neparasto amerikāņu komponista radīto apdari tautasdziesmai “Kas tie tādi” (S. Sametz), jau sen iemīļotās “Kālabad(i) galdiņam(i)” (J. Ustinskovs) un „Ģērbies, saule, sudrabota” (A. Kalniņš), kā arī izaicinošo “Ai, nama māmiņa” (A.Jansons).

Tautas mūzikas kategorijā gūtās emocijas varētu tikt aprakstītas aptuveni šādi: sākumā manāms satraukums, drūzmējoties aizkulisēs un gaidot savu uznācienu, tad sīva koncentrēšanās, lai tikai visu nodziedātu pēc iespējas labāk, tīrāk un pareizāk, beigās absolūts dziedātprieks un piesardzīga pacilātība par skatītāju pozitīvo atgriezenisko saiti, tas ir, sajūsmu neslēpjošajiem aplausiem, kas mums tika veltīti starp dziesmām un uznāciena noslēgumā. Šīs pozitīvās emocijas bija „Auras” visu dienu krātais, slēptais un taupītais veltījums mūsu diriģentam dzimšanas dienā – daudz laimes, Edgar!

22. oktobrī savu dalību konkursā noslēdzām ar uzstāšanos jaukto koru kategorijā, kurā “Aura” dziedāja apjomīgo un aizraujošo “Pavasara mūziku” (A. Maskats), tai sekoja obligātā dziesma, kam pēc konkursa nolikuma bija jābūt spāņu valodā – kaislīgā “A tu lado”, turpinājumā skanēja patriotiskā un aizkustinošā “Tavas saknes tavā zemē” (P. Plakidis) un visbeidzot izskanēja spēcīgā un piesātinātā “Daugava” (U. Prauliņš).

 „Tavas saknes” Latvijas zemē un „Daugavas” nesakaujamais, neapturamais plūdums, ko atvedām līdzi savās sirdīs, palīdzēja mums pieskandināt vietējo dievnamu un aizkustināt skatītājus, kam, par spīti tam, ka mūsu izrunātie vārdi nebija viņiem saprotamā valodā, mūsu nestais vēstījums tomēr nebija svešs un nepalika nesaprasts.

Pēcpusdienā, kad bijām jau paspējuši mazliet atvilkt elpu un uzvilkt svētku drēbes, tika pasludināti iepriecinošie rezultāti. Tā kā svinēt panākumus nav grēks, vakaru sākām ar kopīgām svētku vakariņām īstenā spāņu garā, uz kurām visus aicināja konkursa organizatori, bet svinības turpinājām savā kolektīvā, patīkamā un mazliet privātākā noskaņā.

Esam ļoti pateicīgi kora prezidentei Madarai Ziņģei par organizēšanu, vokālajai pedagoģei Ingai Lisovskai un kormeistarei Ilvai Krauzei par pašaizliedzīgu palīdzību mūsu dziedātprasmes uzburšanā un uzlabošanā, un, protams, milzīgs paldies mūsu vienkārši vislabākajam (visbaltākajam) diriģentam, kora mākslinieciskajam vadītājam Edgaram Vītolam par to, ka mēs saprotam, kādi ir mūsu mērķi un kādu vēstījumu nes katra mūsu izdziedātā frāze! Koris “Aura” saka lielu paldies arī visiem tiem, kas atbalstīja kora dalību konkursā, turēja īkšķus un domāja labas domas!