"Auras" nometne Priekuļos

Piektdien, 2008.gada 16.maijā, plkst. 20:00 Centrālajā stacijā vienviet sāka sarasties daudzi AURAS dziedātāji un divi palīgi Raivo un Mareta Beitiki ar absolūti apsveicamu domu - doties uz nometni Priekuļos un veltīt trīs dienas dziesmai, atpūtai un korim. Kad visi braucēji bija sagaidīti, kopīgi devāmies ar vilcienu uz Cēsīm, kur kori sagaidīja diriģents Edgars un nometnes galvenais rīkotājs Linards un autobuss, kas aizveda līdz Priekuļu vidusskolai.

Kad beidzot ieradāmies, pulksteņa rādītāji jau sliecās uz pusnakti, taču viss tikai sākās. Koris AURA lēnām iekārtojās: daži aizņēma vietu atvēlētajās trīs guļamtelpās, citi izmēģināja skolas mauriņu volejbola spēlē un vēl daži vienkārši izpētīja apkārtni.

Vēlāk, kad visi beidzot bija iejutušies, sākās spēles lielajā foajē, kurš kļuva par vienu no galvenajām pulcēšanās vietām. Vakars sākās ar dzīvā mezgla atšķetināšanu, ko paši izveidojām, un beidzās ar kopīgām sarunām un dziesmām pie klavierēm, kas atradās foajē stūrīti. Kārtējo reizi pārliecinājāmies par to, cik lieliska ir AURA , jo visi uzdevumi galu galā tika izpildīti un visas iecerētās dziesmas nodziedātas.

Nākamajā rītā jau plkst. 8:00 atkal gandrīz visi tikās kopīgajā gaitenī, lai iesāktu dienu ar rīta rosmi. Neliels skrējiens, pāris vingrinājumu, kārtīga izstaipīšanās un tad kārtīgas brokastis mundrumam, kas bija vajadzīgs gaidāmajai, darbiem pilnajai dienai. Kopsapulcē tika noskaidrota dienas kārtība. Tātad tās balsu grupas, kurām bija mēģinājumi, cītīgi mācījās jauno repertuāru konkursam Vīnē š.g. novembrī, bet pārējie pa to laiku veidoja nometnes karogu vai gatavoja priekšnesumus - interpretācijas par izlozētajām dziesmām ( „Jāņu dziesma”, „Gaismeņa ausa, saulīte lēce”, „Jāņuvakars”, „Aizej, lietiņ” ), vai domāja, kuru dziesmu vakarā jaunā veidolā rādīt saviem kora biedriem.
Neilgi pirms pusdienām koris devās ārā, lai piedalītos gan komandu, gan individuālajās sacensībās. Komandas centās pēc iespējas ātrāk apēst konfektes ar dakšiņu un nazīti un bez roku palīdzības pārspridzināt balonu. Amizantie uzdevumi ļāva atvilkt elpu no mēģinājumiem un ieviesa vispārēju jautrību. Meitenes atsevišķi sacentās vainagu pīšanā un kaklasaišu siešanā, bet puiši rādīja savu mīļvārdiņu krājumu, kas veltīts jaukajām auristēm, un prasmi nokļūt līdz alus kausa izdzeršanai ar sasaistītām rokām.

Tālāk diena turpinājās mierīgi, gardas pusdienas, mēģinājumi, mēru noņemšana tautas tērpiem, kopīgs mēģinājums un vakariņas. Pēc vakariņām beidzot ir nedaudz brīva laika, lai nedaudz atpūstos, vienotos par uzvedumiņiem, sagatavotos kopīgajam pasākumam.

Vakars sākās pacilātā un svinīgā noskaņā ar zvēresta nodošanu AURAI. Uz ceļiem tupēdami, visi auristi, korī skaļi atkārtodami jau sagatavoto solījumu, zvērēja mīlēt un cienīt diriģentu un koncertmeistari, slavēt AURU un ticēt tai. Kopīgi tika baudīti priekšnesumi, kuros atklājās gan komiķu, gan mūziķu, gan aktieru, gan daudzi citi talanti. Pārliecinājāmies par AURAS spēku, par tiesnešu nespēju atteikties no kukuļiem, par koristu atjautību un cīņas sparu nakts trases pārbaudījumos. Dziesmas, dejas, sarunas un spēles turpinājās līdz rītausmai.

Svētdienas rīts miegains, bet tomēr visi lēnām sarodas pie brokastu galda un tad jau arī mēģinājumam ir spēka gana. Pirmo reizi tiek likts kopā repertuārs Šūberta un garīgās mūzikas konkursiem. Mēģinājums šķiet bezgala garš, taču vēlāk pa stūriem tomēr bija dzirdams par gandarījuma sajūtu par padarīto. Beidzot visas mantas savāktas un koristi vēl pēdējo reizi devās uz ēdamzāli, lai sēstos pie pusdienu galda. Tur arī tiek apbalvoti 2.soprāni par GRAND PRIX iegūšanu komandu sacensībās, Linards un Elga iegūst titulu GADA BEMOLS par uzvaru individuālajās sacīkstēs, bet Ansis iegūst ne tikai speciālo GADA DIEZA titulu par īpašiem nopelniem jautrības ieviešanā, bet arī segvārdu ALNIS par neatlaidīgo "Alņa dziesmas" popularizēšanu. Iespējams, turpmāk par AURAS tradīciju nometnēs kļūs cīņa par Anša jaunizveidoto titulu GADA ALNIS, jo šo godu vēlēsies iegūt ikviens.

Koris AURA devās prom no Priekuļiem 2008.gada 18.maija pēcpusdienā, paturot atmiņā šo vietu un trīs fantastiskās dienas. Šai īsajā laika sprīdī bieži varēja dzirdēt patiesus smieklus, sajust kora saliedētību, redzēt priecīgās un arī samiegojušās acis. AURAI bija iespēja iemācīties daudz jauna, labāk iepazīt savus kora biedrus, atpūsties, atslēgties no ikdienas un saprast cik lieliski ir būt AURAS sastāvdaļai. Auristi ir pozitīvu emociju piepildīti un gatavi jauniem darbiem.

Komentāri

Nav komentāru