“Gaudeamus 2018” gatavojāmies jau no februāra, kad sākās pirmie kopmēģinājumi, un  24. februārī Liepājā, koncertzālē “Lielais dzintars” izskanēja arī pirmais svētku ieskaņas koncerts, kurā uzstājās gan Latvijas koru sastāvs, gan arī daži kori no kaimiņvalstīm. Šī sezona mums ir bijusi daudz un dažādu koncertu pilna, bet par “Gaudeamus” ne mirkli neaizmirsām, jo aktīvi devāmies uz kopmēģinājumiem un pilnveidojām izrunu igauņu un lietuviešu tautasdziesmām. Vasaras sākumā izskanēja jau otrais “Gaudeamus” veltītais koncerts, šoreiz tepat Rīgā, Ķīpsalā, kur kopā ar dejotājiem izpildījām Latvijas programmu. No viena ieskaņas koncerta līdz otram, līdz beidzot pienāca laiks doties uz galveno koncertu Tartu, kur kārtīgi izbaudījām šo studentu dziesmu un deju svētku būtību.

22. jūnijā agri no rīta cēlāmies, lai plkst. 7.00 izbrauktu no Latvijas Universitātes, kopā ar citiem Latvijas kolektīviem veidojot garu autobusu rindu ceļā uz svētkiem. Tartu mūs laipni sagaidīja ar siltām pusdienām, un tad jau mēģinājumi varēja sākties lielajā estrādē. Pauzēs starp mēģinājumiem izbaudījām tūristu momentus, apskatot pilsētu un tās apkārtni – netālo botānisko dārzu, pilsētas centru, kurā atrodami dažādi pieminekļi un strūklakas un, protams, arī vietējos veikalus.

Vakarā kopā ar visiem svētku dalībniekiem vienojāmies svinīgā lāpu gājienā, kura galapunktā bija svētku atklāšanas koncerts. Kā jau tas raksturīgs “Aurai”, nevarējām iztikt bez dziedāšanas, tādēļ, gaidot koncerta sākumu, sākām paši savu mini koncertu, kur jebkurš dziedātgribošais varēja mums pievienoties, un liels prieks, ka pievienojās ne tikai dziedošie, bet arī mūsu labie draugi DA ”Pērle”” ar dejas soļiem padarīja krāšņāku mūsu izpildīto dziesmu “Sasala jūrīna”. 

23. jūnijā mūsu dienas grafikā bija paredzēti tikai mēģinājumi vien. Par laimi saulīte spīdēja tik spoži, ka, stāvot uz podestiem un dziedot, bija iespēja arī nedaudz nosauļoties. Vakarā ar autobusu devāmies uz Tammes stadionu, kur abas dienas bija pavadījuši dejotāji, un 23. jūnija vakarā mēģinājumu dienas vainagojās ar deju lielkoncertu "Jāņu nakts mistērija", pēc kura notika kārtīga ielīgošana ar dziesmām un dejām līdz rīta agrumam.

24. jūnija rītā ieplānotais mēģinājums tika atcelts stiprā lietus dēļ, bet dalībnieki steidzās sagādāt sev lietusmētelīšus, lai svētku gājienā līdz estrādei tautastērps tiktu saglabāts maksimāli sauss. Bija patīkami redzēt, ka lietus netraucēja vietējiem iziet no savām mājām, lai atbalstītu gājienā ejošos dalībniekus, un pēc tam nāktu izbaudīt svētku noslēguma koncertu. Koncerta sākumā lietus jau sāka rimties un estrāde bija pietiekami nožuvusi, lai arī dejotāji varētu pievienoties mums dažās no dziesmām. Īpaši liels prieks par krāšņo izpildījumu dziesmai “Lec, saulīte”, kurai mūsu pašu Edgars Vītols bija virsdiriģents.

Un tā mēs kopā nosvinējām šos svētkus, līdz noguruši, enerģijas izsmelti, bet kārtīgi pastrādājuši devāmies mājās! :)

Lūk, arī citu dziedātāju viedokļi un sajūtas par un ap pasākumu:

“Es vispār nezināju, ko īsti sagaidīt no šī gada Jāņiem kopā ar “Auru”, un vēl pie tam studentu dziesmu un deju svētkos (ne mūsmājās Latvijā), jo katrs notikums atsevišķi ir kaut kas maģisks. Taču man liekas, ka šis bija viens no labākajiem pasākumu un tajā esošo cilvēku apvienojumiem, ko es jebkad esmu pieredzējusi! Man tā bija labākā dāvana dzimšanas dienā! :) Pēc tam nākamajā dienā es nevarēju saprast, vai tas viss bija sapnis vai realitāte. :D ” Viktorija (2.soprāns)

“Tā kā Gaudeamus studentu dziesmu un deju svētkos piedalījos jau otro reizi, tad aptuveni jau zināju, ko sagaidīt, tomēr vieta, kompānija un iepazītie cilvēki pasākuma laikā piešķīra pavisam citu noskaņu. Lai gan Līgo naktī pietrūka latvisku melodiju un noskaņas, kopējā svētku sajūta bija lieliska un neaizmirstama. To pat ir grūti aprakstīt, jo katram pašam tur bija jābūt un tas jāpieredz!” Elza B. (2.soprāns)

 “Ja neskaita milzīgo nogurumu atbraucot mājās, visas emocijas pozitīvas. Tā draudzība un sadziedāšanās ne tik vien savstarpēji, bet arī ar citiem kolektīviem, gan mēģinājumos, gan citos pasākumos - vai nu upes malā "flashmob" stila kora dziedāšanā (ar dejotājiem bonusā), vai sadziedāšanās ar igauņu kolektīviem pie Jāņu ugunskura līdz rītam (līdz rītam izturēja gan pārsvarā latvieši), tā nav iespējama katrā pasākumā.” Ritvars (2.tenors)

“Mans Gaudeamus - svētki, kas būtu jāpiedzīvo ikvienam studentam, un varu tikai priecāties, ka dziedu studentu korī, ar kuru šos svētkus nosvinēt un izjust! Sajūtas, dziedot “Gaudeamus igitur” vai kādu citu kopkora dziesmu, ir neaprakstāmas. Var izjust to kopības sajūtu ar visām Baltijas valstīm.  Varam būt lepni par to, ka esam stipri un vienoti gan dziesmā, gan dejā! P.S. Mans vectēvs piedalījās 1. Gaudeamus svētkos Tartu, nu es ar brāli 18. svētkos!” Anete (1.alts)

 “Gaudeamus saliedē kolektīvus, sajūtas ir grūti izskaidrot, jo to vajag piedzīvot. Vienīgi pietrūka Jāņu sajūta, kas mājās ir katrus Jāņus. Labprāt pavadītu vēl pāris dienas ar tiem cilvēkiem, kuri tur bijām, un ko iepazinām.” Ivars (1.tenors)

 “Gaudeamus bija mani pirmie studentu svētki, kas paliks atmiņā ar sirdsiltām sajūtām. Es tikai pārliecinājos, ka esmu daļa no vislieliskākā kora.” Klinta (2.alts)

 “Gaudeamus ļāva mūsu kolektīvam satuvināties vēl vairāk, jo īpaši vienojoties kora hīta dziesmā par salauzto sirdi. :D Bet, ja tā pa nopietnam, tad tā ir iespēja katram dziedātājām ne tikai izjust dziesmu svētku burvību, bet arī iepazīt Igaunijas virtuvi un kultūru!” Elza L. (1.alts)

“Varētu domāt, ka Baltijas studentu dziesmu svētki ir svētki, kur katra valsts atdzied savas dziesmas un viss, bet tā nemaz nav. Esot šajos svētkos, jutu gan Baltijas tautu vienotību dziesmā, gan vienotību dziedātājiem ar dejotājiem. Neizsakāms saviļņojums bija dziedāt kopā ar igauņiem un lietuviešiem tādu skaistu latviešu dziesmu kā “Lec, saulīte”.” Ilvija (2.soprāns)