Atvadas no Zeļļiem

Jau 11 gadus “Auras” dziedātāji otrdienu un trešdienu vakaros dodas uz Āgenskalnu, Zeļļu ielu 25, kur mājīgajās LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes telpās notiek kora mēģinājumi. Bet nu ierastā taciņa būs jāmaina un jābrauc uz netālu esošo Torņakalnu, kur kopā ar fizmatiem “Aura” iekārtosies jaunajā un modernajā LU Zinātņu mājā (Jelgavas ielā 3), ko “Aura” jau paspēja ieskandināt šī gada 28. janvārī, ar muzikālu sveicienu piedaloties Zinātņu mājas oficiālajā atklāšanas pasākumā. Pirms došanās ceļā uz jauno kora mājvietu, vēl brīdi pakavēsimies atmiņās par mūsu mīļajiem Zeļļiem.

 

Zeļļu iela 25 (vēl pavisam nesen – Zeļļu iela 8)

“Auras” pirmsākumos mēģinājumi notika centrā, bet ap 2007./2008. gadu miju, korim oficiāli kļūstot par LU Fizikas un matemātikas fakultātes jaukto kori, par kora mājām kļuva fizmatu fakultātes ēka Zeļļos. Ēka Zeļļu ielā 25 patiesi ir sena – tā celta 1888. gadā pēc arhitektu Kārļa Johana Felsko un Kārļa Dāvida Neiburgera projekta. Līdz 1939. gadam tajā atradās Rīgas pilsētas (vācu) bāriņu nams, 1940. gadā – pilsētas bērnu nams, bet pēc Otrā pasaules kara tur tika ierīkota PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola. No 1994. gada ēkā atradās Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. “Aura” tik daudz ir šajā ēkā piedzīvojusi – gan ikdienišķu mēģinājumu darbu, gan svinīgas sajūtas sirsnīgajos Zeļļu koncertos, gan jautrību nu jau leģendām apvītajās kora ballītēs.

238. auditorija/Sarkanā zāle

Visus šos gadus mēģinājumi nemainīgi ir notikuši 238. auditorijā jeb Sarkanajā zālē, pa kuras augstajiem logiem paveras skats uz parku. Senie koki apliecina gan parka, gan pašas ēkas cienījamo vecumu. Sarkanā zāle ir askētiska, un par tās sarkanumu tā īsti liecina tikai aizkari un krēsli, tomēr griestu centrā esošā lielā lustra aicina arī mēģinājumu laikā domāt par tām burvīgajām ballēm, kas šajā telpā itin bieži mēdza notikt. Vairākas leģendāras balles šeit sarīkoja arī koris “Aura”.

2009. gada 14. martā, pēc koncerta “Brīnumzeme” LU Lielajā aulā, “Aura” devās uz Zeļļiem, kur, šķiet, pirmo reizi notika atsevišķa ballīte tikai korim. Šī nakts kļuva leģendāra, jo tās laikā radās otrais kora sastāvs ar ģeniālu nosaukumu – “Mežmalas Šļupsts”, kurš turpmākos piecus gadus piedzīvoja savas eksistences zelta mirkļus, iegūstot pat uzticamu fanu pulku, tādēļ gluži likumsakarīgi, ka 2014. gada februārī un martā notika grandioza gatavošanās “Mežmalas Šļupsta” 5 gadu jubilejas ballei (#MŠ5) – tika izveidota īpaša darba grupa, organizētas sapulces, dalīti pienākumi, izstrādāts MŠ logo, sagatavots plakāts un ielūgumi, izveidots MŠ Twitter konts, meklētas bildes, video un audio ieraksti no labākajiem MŠ pasākumiem, balsots par spilgtākajām MŠ personībām un notikumiem, kā arī sagatavotas unikālas balvas. Un tā, 2014. gada 22. martā, uzreiz pēc Jāņa Petera 75 gadu jubilejas koncerta “Sanāciet, sadziediet” LU Lielajā aulā, devāmies uz Zeļļiem, lai sāktu “Mežmalas Šļupsta” 5 gadu jubilejas svinības un apbalvošanas ceremoniju “Zelta Bonaparts”, kas kategoriju un nominēto personu daudzuma ziņā mierīgi varētu mēroties spēkiem ar citām labi zināmām balvu pasniegšanas ceremonijām. Pasākums bija tik labs, ka no tā nav saglabājušās nekādas foto, audio vai video liecības.

2009. gada 7. novembrī notika ne mazāk ievērības cienīga jubileja – „Aurai” 5 gadi! Jubilejas koncerts „Nu es varu gavilēt!” tika organizēts LU Lielajā aulā, bet pēc tā sekojošā balle, protams, – Zeļļos. Šī bija leģendāra balle, kurā gan “Aura”, gan “Mežmalas Šļupsts”, gan, iespējams, vēl kāds kora sastāvs gandrīz vai norāva fakultātei jumtu– tika vareni dziedāts, vareni dejots un vēl varenāk svinēts. “Auras” 5 gadu jubilejas balle viennozīmīgi ir satriecošākais, t.i. traumējošākais, pasākums kora pastāvēšanas vēsturē, jo tās rezultāts ir šāds: 2 smadzeņu satricinājumi, 1 lauzta kāja, 1 izmežģīta roka un cūku (vai arī parastā) gripa pusei kora.

238. auditorijā ir notikušas ne tikai leģendāras balles, bet arī vieni no sirsnīgākajiem kora koncertiem. Atmiņā paliekošs ir liriskām un arī nedaudz koķetām dziesmām piepildītais “Mīlestības koncerts” 2013. gada 15. februārī, kur koristi tika iesaistīti arī dziesmu instrumentālajā izpildījumā, un dažiem pat tika uzticēts kāds solo priekšnesums. Speciāli kvēlākajiem “Auras” faniem tika organizēti koncerti “Aura uz Maltu” un “Pa kluso”. Vienmēr sirsnīgi un jauki ir bijuši Ziemassvētku laika koncerti Zeļļos, kur ikreiz satikāmies ar fakultātes darbiniekiem, pasniedzējiem un studentiem.

100. auditorija

100. auditorija “Aurai” bieži bijusi mēģinājumu norises vieta, īpaši pēdējo pāris gadu laikā, kopš diriģentam Edgaram Vītolam ir palīgi – kormeistars Emīls Rusovs un vokālā pedagoģe Inga Lisovska, un korim ir iespēja mēģinājumu laikā dalīties balss grupās un izdziedāt savas partijas atsevišķi no pārējiem.

100. auditorija kalpoja arī par labu atpūtas vietu ballītēs, par vietu, kur pārģērbt koncerta un balles tērpus un arī par pašu ballīšu norises vietu. Viena no kora Ziemassvētku pasākuma “EGLES” tradīcijām ir sūdiņloterija – apdāvināšanās spēle, kas diezgan bieži ir norisinājusies Zeļļu ēkas 100. auditorijā.

Kāpnes

Pa fakultātes lielajām, platajām kāpnēm daudz staigāts gan klusējot, gan arī skaļi dziedot, ko visbiežāk varēja novērot mēģinājumu pauzēs vai mēģinājumiem beidzoties, kad ievingrinātās balsis negribēja apklust. Kāpnes allaž ir bijusi arī izcila vieta, kur fotografēties, īpaši, ja esam tik daudz, turklāt pieraduši stāvēt uz skatuves podestiem un rindās.
Toreiz, kad “Aura” 2008. gada sākumā ieradās Zeļļos, visas domas un darbi koncentrējās tikai ap Dziesmu svētkiem, un pirmkārt par to, vai izdosies tajos dziedāt. Notika aktīva gatavošanās, mācoties korim ļoti sarežģītās dziesmas – “Lauztās priedes” un “Vasaras vakaru”, jo tobrīd koris tikko kā bija noformējis stabilu sastāvu, kurš bija apņēmības pilns startēt Dziesmu svētku skatē nevis B grupā kā līdz tam brīdim, bet parādīt sevi kā A grupas kori. Gatavošanās izpaudās ne tikai repertuāra mācīšanās ziņā, bet arī citās ar svētku norisi saistītās lietās, piemēram, tika iegādāti kora tērpi – gan oranžie, gan tautastērpi, kuru izmaksas toreiz sedza paši koristi. Tērpi ir palikuši kora īpašumā un tajos mēs dziedam vēl joprojām. Toreiz, 2008. gada pavasarī, neilgi pirms skates, notika arī pirmā speciāli organizētā kora foto sesija jaunajos oranžajos tērpos. Tagad, skatoties atpakaļ, redzam, cik daudz esam kāpuši uz augšu pa kora izaugsmes kāpnēm.

Pagalms

2008. gada novembrī no Zeļļu pagalma izbraucām ar autobusu tālajā ceļā uz Vīni – tas bija kora pirmais ārzemju brauciens un dalība pirmajā starptautiskajā koru konkursā. Zeļļu pagalms pēc tam ne reizi vien piedzīvojis “Auras” izbraukšanu uz tuvākiem vai tālākiem galamērķiem un vienmēr gaidījis mūs atgriežamies atpakaļ. Pagalms noteikti glabā daudz interesantu sarunu, stāstu un baumu, kas ik otrdienu un trešdienu risinās pirms un pēc mēģinājuma koristiem satiekoties, nemaz nerunājot par jaunumu apmaiņu katra mēģinājuma pauzē. 

Ik gadu decembra beigās “Aura” satiekas Zeļļos, lai kopā nosvinētu Ziemassvētkus un Jauno gadu pasākumā, ko saucam par kora “EGLI”. Tās neatņemama sastāvdaļa ir “Auras” pulcēšanās Zeļļu pagalmā, tā ap pusnakti, sastāšanās vienā lielā aplī, brīnumsvecīšu dedzināšana un dziesmas “Eglīte smaržo un mirdz” dziedāšana.

Parks

Šķiet, ka visneparastākais pasākums Zeļļos bija Jāņu svinēšana 2013. gadā, kad pēc uzstāšanās krastmalā, kur mūs piedalīties Līgo svētku centrālajā pasākumā Rīgā bija uzaicinājis Raimonds Pauls, devāmies uz Zeļļiem, lai tajā parka daļā, kas atrodas starp fakultāti un kopmītnēm, ziedošu un reibinoši smaržojošu jasmīnu ieskauti, zaļumos, kas ne sliktāki par ārpus Rīgas esošajiem, kārtīgi nosvinētu Jāņus. Mums bija gan ugunskurs, gan dziesmas un dejas, un Zeļļu mājas ieskautais parka stūrītis norobežoja mūs no apkārtējās pilsētas dunoņas, tādējādi ne mirkli neliekot mums nožēlot, ka Jāņus svinam pilsētā.

Īsi pirms “Auras” 10 gadu jubilejas, 2014. gada rudenī, Zeļļos notika otrā kora foto sesija. Zeļļu parks toreiz bija greznojies īpaši zeltainās krāsās, rūpēdamies par skaistu fonu kora fotogrāfijām.

Ceļš

Šos 11 gadus Zeļļos esam pavadījuši ciešā draudzībā ar fizmatiem un Latvijas Universitāti, vienmēr ar savu muzikālo sniegumu atbalstot Fizmatdienu pasākumus, izlaidumus, dažādas konferences un ceremonijas. Dziedot “Uz Āgenskalnu kuģīt’s ved mūs pāri” ne reizi vien fizmatu pūļa ieskauti esam devušies gājienā pāri Akmens tiltam uz Zeļļiem ikgadējo Fizmatdienu ietvaros, un visticamāk arī šogad nekas daudz jau nemainīsies – gan Fizmatdienās, gan arī iknedēļas otrdienu un trešdienu vakaros mēs dosimies pāri tam pašam Akmens tiltam tajā pašā jautrajā fizmatu un koristu kompānijā, dziedāsim tās pašas iecienītās dziesmas, tikai gala mērķis nu būs cits – Latvijas Universitātes Zinātņu māja, Jelgavas ielā 3.

Komentāri

Ilze Kalvāne

2019. gada 19. februārī, 15:56

Cik jauks atmiņu apkopojums par Zeļļiem! Paldies, Santiņ! :)

Ieva Grante

2019. gada 19. februārī, 16:15

Ak, Zeļļi! Tiešām jauks raksts, prieks lasīt. :) Lai modernā Zinātņu māja nes korim tikpat daudz priecīgu notikumu!!!

Rolands Klušs

2019. gada 29. martā, 13:15

Jā, bija forši! :)