Ceturtdien, 2. maijā plkst.15.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā noritēja koru konkurss sakrālās mūzikas kategorijā. “Aura” startēja ar 3. kārtas numuru un izpildīja 3 dziesmas – Pēterbaznīcas majestātiskajā plašumā izskanēja trīs stāsti, ietērpti mūzikā, Ērika Ešenvalda “Ancient Prairie” stāstījām par senu un stipru draudzību, dziedot Romuald Twardowski “Alleluia” atcerējāmies “Auras” pirmo pieredzi starptautiskajā F.Šūberta koru konkursā Vīnē pirms 10 gadiem, un noslēdzām savu uzstāšanos ar šajā konkursā tik iecienīto Franz Biebl “Ave Maria”, ko izpildīja arī Norvēģijas un Krievijas kori pirms un pēc “Auras”, tādēļ vēl jo būtiskāk bija šajā dziesmā parādīt savu īpašo skanējumu. Sakrālās mūzikas kategorija bija visplašāk pārstāvētā kategorija visā konkursā, tajā piedalījās 15 kori, un “Aura” ar 23,22 punktiem ieguva 2. vietu un III pakāpes zelta diplomu, par 2,17 punktiem atpaliekot no kategorijas uzvarētāja un arī konkursa galvenās balvas ieguvēja Japānas kora "Seisen High School Choir”.

Piektdien, 3. maijā plkst.19.30 Latvijas Universitātes Lielajā aulā noritēja koru konkurss kategorijā A1 (Jauktie kori 1. pakāpes grūtības līmenis), kur “Aura” startēja ar pirmo kārtas numuru, izpildot 4 dziesmas – Uldis Stabulnieks “Barons”, Yuri Falik “Neznakomka”, Madara Pētersone “Vēja māt’!” un Emilis Melngailis “Bārenītes slavināšana”. Un šie atkal bija četri pavisam atšķirīgi stāsti – gan koristu, gan klausītāju spilgtā atmiņā vēl ir “Auras” dziedātais “Barons” pagājušā gada Dziesmu svētku koru karu finālā. Toreiz “Aurai” izdevās pacelt savas kvalitātes latiņu augstāk kā vēl jebkad, pateicoties tieši “Barona” vienlīdz kvalitatīvajam un arī emocionāli spēcīgajam izpildījumam. Uzdevums nodziedāt “Baronu” otrreiz tikpat labi (un vēl labāk) nebija vienkāršs, tomēr paveicams. Yuri Falik “Neznakomka” bija absolūts pretstats “Baronam” – pavisam cits temperaments, valoda, ritms un vēstījums, ko pauž viens no zināmākajiem krievu dzejnieka Aleksandra Bloka dzejoļiem. Jaunās latviešu komponistes Madaras Pētersones darbs “Vēja māt’!” bija izaicinājums “Aurai” – sarežģīta kompozīcija, jo muzikālie paņēmieni bija pietiekami netradicionāli “Auras” ierastajam repertuāram. Pārņemti ar nošu pareizu izpildīšanu, tikai neilgi pirms konkursa atklājām, par ko dziedam –  dziesmas vēstījums viesa skaidrību, par ko ir stāsts, un kā tas dziedams. Savu uzstāšanos noslēdzām ar Emiļa Melngaiļa tautasdziesmas apdari “Bārenītes slavināšana”, kas, savukārt, bija īsti “Auras” stilā – lepna un skanīga tautasdziesma, kas gavilējot piepilda Lielo aulu. Šajā kategorijā piedalījās pieci kori, “Aura” ar 26,04 punktiem ieguva 2. vietu un VI pakāpes zelta diploma, no kategorijas uzvarētāja Emīla Dārziņa jauktā kora atpaliekot par 0,09 punktiem.

Protams, visus rezultātus uzzinājām tikai 4. maija vakarā apbalvošanas ceremonijā, bet tobrīd, kad tikko bijām nodziedājuši A1 kategoriju, steidzāmies uz noslēguma koncerta mēģinājumu un no konkursa repertuāra ātri vien pārslēdzāmies uz estrādes mūziku. “Aura” bija vienīgais koris no konkursa dalībniekiem, kam līdzās dalībai konkursā bija jāuzstājas arī noslēguma koncertā Kongresu namā, 4. maijā, tādēļ “Aurai” bija jāpaspēj gan kvalitatīvi sagatavoties konkursam, gan arī noslēguma koncertam, piedaloties tam paredzētajos mēģinājumos.

Sestdienas, 4. maija, rīts pienāca kluss un nesteidzīgs – zinājām, ka plkst.16.00 mums jābūt Kongresu namā, lai mēģinātu noslēguma koncerta programmu, zinājām arī to, ka plkst.15.00 Lielajā aulā norisināsies fināls, kur uzstāsies labākie kori, bet mūsu plānotājos šāda opcija nebija atzīmēta. Par konkursa rezultātiem nebija ne jausmas, valdīja aizdomīgs, bet cerību pilns, klusums. Daudzi no mums vēl saldi gulēja, mierīgi brokastoja, vai pat plānoja kādu nelielu izbraukumu ārpus mājas, kad neilgi pirms plkst.11.00 saņēmām ziņu, ka esam uzaicināti dziedāt koru konkursa finālā “Imanta Kokara kora balva”. Šī ziņa lika mums skaļi spiegt un strauji mobilizēties – atcelt visus plānus, ātri gludināt tautastērpa baltos kreklus un steigties visiem satikties, lai saprastu, ko dziedāsim finālā. Raimonda Paula “Daugava” un Andreja Jansona “Ai, nama māmiņa” bija dziesmas, ar kurām parādījām sevi skanīgi, plaši un lepni.

Nodziedājuši fināla dziesmas, aši steidzāmies uz Kongresu namu, lai sagatavotos vakara pasākumam – noslēguma koncertam un apbalvošanas ceremonijai. Jau pirms koncerta sākuma noskaņojums Kongresu nama lielajā zālē bija fantastisks – visi konkursa dalībnieki dziedāja un dejoja līdzi dziesmām, kas skanēja fonā, bet, sākoties koncertam, publika turpināja būt negaidīti atsaucīga arī mūsu izpildītajam repertuāram – Ērika Ešenvalda “My song”, Kirk Franklin “I can”, Toto “Africa”, Raimonda Paula un ABBA dziesmu popūrijiem. Ja vien Kongresu nama lielās zāles krēsli nebūtu piestiprināti pie grīdas, tie pavisam noteikti būtu publikas sajūsmā salauzti un apgāzti. Koncerts izdevās lielisks! Uzreiz pēc koncerta sākās apbalvošanas ceremonija, kur gaiss pēkšņi kļuva pavisam nokaitēts – dalībnieku sirdis sitās straujāk, tika turēti īkšķi un domu spēks par to, kādiem vajadzētu būt rezultātiem, spindzēja kā nospriegota stīga. Rezultāti mūs pārsteidza, un, lai gan 2. vieta vienmēr liek domāt par to, cik maz (tikai dažas simtdaļas) pietrūka līdz uzvarai, esam priecīgi un pateicīgi par šiem sasniegumiem.

Lai gan konkurss noritēja šeit pat Rīgā, tomēr sajūtas, kuras guvām konkursa norises laikā līdzinājās tām, ko līdz šim esam guvuši, piedaloties starptautiskos konkursos ārzemēs. Intensīvs darbs no agra rīta līdz vēlam vakaram, negaidīti pavērsieni un jaunas iespējas, emocionāli kāpumi un kritumi, bet visam pāri – daudz, daudz mūzikas un prieka, ko var gūt tikai dziedot korī. Un ne jau jebkurā korī – bet tikai un vienīgi “Aurā”, tādēļ liels paldies mūsu diriģentam un mākslinieciskajam vadītājam Edgaram Vītolam, vokālajai pedagoģei Ingai Lisovskai, kormeistaram Emīlam Rusovam un kora prezidentei Madarai Ziņģei par ieguldīto milzīgo un nesavtīgo darbu, sagatavojot mūs konkursam, iedvesmojot un pārliecinot mūs par savām spējām! Un kā noslēguma koncertā dziedājām:

So I say thank you for the music, the songs I'm singing

Thanks for all the joy they're bringing

Who can live without it? I ask in all honesty

What would life be?

Without a song or a dance, what are we?

So I say thank you for the music, for giving it to me