Kas darbiniekam ir viens no galvenajiem dzinuļiem strādāt? Tas, ka ik pēc mēneša tiek saņemta alga – materiālais pamats, lai izdzīvotu! Kas augļkopim rada sajūtu par savu piepildījumu darbā? Protams, ik pēc gada esošā augļu raža! Bet kas ir korista lielākais ieguldītā darba atalgojums? Neapšaubāmi – dalība Dziesmu svētkos! Tā šogad, Latvijas neatkarības 90. gadskārtas zīmē, noritēja jau XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5. līdz 12. jūlijam. Prieks, ka šoreiz starp gandrīz 400 koriem un vairāk nekā 18 000 dziedātāju pirmo reizi Dziesmu svētkos piedalījās arī mūsu koris „AURA” ar vairāk nekā 60 skaitām dziedātājām un brašiem dziedātājiem.

Taču, Dziesmu svētkos tāpat vien iesoļot nevar, lai arī mūsu koris šiem Dziesmu svētkiem ir gatavojies praktiski visu savu pastāvēšanas laiku, tomēr Dziesmu svētki vēl ir kārtīgi jāieskandina. Tādēļ piektdien 4. jūnijā plkst. 20.00 Fizikas un matemātikas fakultātes jauktais koris „AURA” kamerkora lieluma sastāvā sniedza Dziesmu svētku ieskaņas koncertu tirdzniecības centra „Galerija centrs” apmeklētājiem. Gandrīz 2 stundu garajā muzicēšanā tika izdziedāts teju visas Dziesmu svētku repertuārs, pa starpam iekļaujot vēl dažas korim tuvas un mīļas dziesmas. Skatītāji bija ļoti atsaucīgi, pēc katras dziesmas skanēja vētraini aplausi, fotoaparātu zibspuldzes nebeidza uzplaiksnīt, palaikam dziedošajiem Auristiem piepulcējās dziesmu draugi no citiem koriem, nepārspējamais AURAS diriģents, Edgars Vītols, nebeidza vien dauzīt savu toņdakšu, un līdz ar to visu var teikt, ka Dziesmu svētki tika godam ieskandināti.

Pirmais lielais Dziesmu un Deju svētku pasākums, protams, ir gājiens, kurā visi, gan dziedātāji, gan dejotāji, gan spēlmaņi parādās visā savā krāšņumā, skaistumā, un, nenoliedzami, arī skaļumā. Šoreiz gājiens pamatīgi ievilkās un reālais iziešanas laiks no plānotā atšķīrās par turpat 2 stundām, bet tas neliedza Auristiem labi pavadīt laiku dziedot, savstarpēji čalojot un skandinot sava kora vārdu tuvās un tālās ielās. Kad beidzot starta signāls tiek dots, tad Auristi ar pamatīgi iesildītām balsīm un smaidiem braši devās sevi parādīt gājiena vērotājiem. Tā kā mūsu korim bija tas gods iet kā vieniem no pēdējiem, tad skatītāju rindas bija palikušas diezgan plānas, bet kā jau saka: „Paliek jau tie izturīgākie!” Gājiena laikā papildus saukļiem: „Mēs esam koris – AURA”, un vienkārši „AURA, AURA”, kolektīvs ar skanīgām gavilēm un dziesmām sveica valsts prezidentu, virsdiriģentus, izturīgākos skatītājus, kora tērpu šuvēju un arī Fizikas un matemātikas fakultātes izpilddirektoru. Taču līdz ar gājiena beigām diena vēl nepavisam nebija beigusies, jo korim bija dotas daži atelpas mirkļi, lai pēc dažām stundām dotos uz Mežaparku, uz atklāšanas koncertu „Dziedot dzimu, dziedot augu”. Galvenā doma jaukto koru klātbūtnei koncertā bija, lai tie no skatītāju rindām padarītu labāku skanējumu un ar saviem tērpiem uzlabotu kopskatu, kas vairāk vai mazāk arī izdevās. No katra jauktā kora bija arī 4 dziedātāji, kam vienu koncerta daļu bija ļauts atrasties uz skatuves, saprotams, tur atradās arī mūsu kora labākie spēki. Koncerts bija pagarš, taču Z.Liepiņa mūzikas cikls pielika koncertam izteiksmīgu punktu, un , var teikt, ka estrāde bija kārtīgi iesildīta grandiozajam noslēguma koncertam.

Bet darbs, lai noslēguma koncertā parādītu kvalitatīvu sniegumu, bija vēl jāiegulda krietni liels, kas pilnā mērā atspoguļojās daudzajos mēģinājumos. Gan stāšanas un uznākšana, dziedāšana ar solistiem un bez, muzicēšana ar orķestri un bez, visā gan koordinatori, gan diriģenti un visi pārējiem, kam bija kāda teikšana, mēģināja no koristiem izspiest visu ko vien var un arī to, ko nevar.

Tā nu vadot pārsvarā ļoti saulainās mēģinājuma dienas un cenšoties izdabāt diriģentu vēlmēm, koristi gatavojas noslēguma koncertam, taču kora „AURA” dziedātājiem tas nebija vienīgais koncerts, kam bija jāgatavojas. Pateicoties pūtēju orķestra vēlmei muzicēt kopā ar koristiem, „AURAi” un Rīgas 6.vidusskolas jauktajam korim bija iespēja piedalīties Pūtēju orķestra dižkoncertā, kas risinājās 11. jūlijā. Šī koncerta dēļ Auristi nedaudz nokavēja noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma sākumu, bet tā savā ziņā bija laba iespēja pavērot visu no skatītāju redzes punkta, jo tāda iespēja dziedātājiem ir reti, turklāt visa pasākuma sāls jau ir pašā noslēguma koncertā nevis ģenerālmēģinājumā.

Pasākuma organizatori bija parūpējušies par svētku dalībnieku kopēju izklaidi, sarīkojot svētku dalībnieku balli, kura sākās piektdien, 11.jūlijā plkst. 23.59. Lielā ģenerālmēģinājuma un diezgan lielā attāluma starp Mežaparku un Daugavas stadionu dēļ, ballē dziedātāji bija nospiedošā mazākumā, taču tas neatturēja aktīvos Auristu pārstāvjus no kārtīgas izballēšanās un jaunā tautas tērpa iemēģināšanas dejošanas procesā, tīri tā neko! 

Un tad beidzot pienāca ilgi gaidītā diena – noslēguma koncerta diena. Koristiem un pārējiem koncerta dalībniekiem bija labi jāatpūšas uz šo notikumu, lai sniegtu labu koncertu, tādēļ, saprotams, 12. jūlijs bija no mēģinājumiem brīva diena līdz pat vakaram. Diena nesa sev līdzi vajadzīgo auru, lai koris „AURA” varētu savākties pirms lielā koncerta un pārspriest padarīto, nākotnes plānus, iespējas un katra korista iespējas aktīvi iesaistīties kora dzīvē, lai padarītu „AURU” par augstas raudzes kori ar savām tradīcijām, ambīcijām, un unikalitāti, kurā katrs dziedātājs justos gaidīts, mīlēts un izbaudītu ne tikai emocionālos koncertus, bet arī katru ikdienišķo mēģinājumu. Sakarā ar stipro lietu dienas vidū, orķestra „bedre” bija piepildīta ar lietus ūdeni, kas aizkavēja koncertu par pusstundu, bet tas ļāva tikai Auristiem nesteidzīgi pabeigt kalt nākotnes plānus un kārtīgi sagatavoties koncertam.

Un tad vienā brīdī tu sāc just, ka dziedātāju kolonnas sāk kustēties uz estrādes pusi, vārdu sakot, koncerts „Latvija – Saules zeme” ir sācies. Viens mirklis un tu jau esi uz lielās estrādes skatuves daudzo skatītāju acu priekšā starp dziesmu draugiem – sava kora un citu koru pārstāvjiem. Uz skatuves visiem dziedātājiem ir jūtami maz vietas, bet līdz ar pirmo dziesmu apņem neaprakstāma sajūta, tādēļ aizmirstās mazais laukums, kas tev atvēlēts uz skatuves. Koncerta gaitā līdz ar katru dziesmu tiek izdzīvots kāds stāsts, kas varbūt ne katram vienmēr ir saprotams un interpretācijas arī ir dažādas, bet galvenais, lai katrs kaut ko justu, jo tad tikai dziesmas izpildījums var būt pilnvērtīgs. Līdz ar katru skaņdarbu, kas tuvināja koncerta nobeigumam , bija jūtama gan dziedātāju, gan publikas pieaugošā sajūsma un pacilātībā. Laikam tādēļ pēdējās dziesmas klausītāji stāvēja kājās un divas no tām pat tika atkārtotas. Vārdos neaprakstāms arī bija skats, kad „Gaismas pils” laikā dziedātāji iededza savus lukturīšus un skatītāju, uz to atbildot, izgaismoja visas savas pieejamās gaismas ierīces. Lai kā mēs to negribētu, katrai lietai un pasākumam ir savs gals un nobeigums, tā arī koncerts noslēdzās ar klasiskajiem „Pūt, vējiņi”. Lielais stāsts bija izdzīvots.

Bet ar to viss vēl nepavisam nebija galā. Pēc koncerta sākās lielā tautas sadziedāšanās. Gan koncerta dalībnieki, gan skatītājiem vienojās kopīgās dziesmās diriģentu un solistu pavadībā. Tika līksmots, dziedāts, dejots līdz pat 5.00 no rīta. Un arī tad vēl daļa koristu nevarēja beigt iesākto dziesmu ceļu. Padomāts bija arī par televizora skatītājiem, jo tie visu varēja vērot tiešraide savos TV ekrānos un dziedāt līdzi. Nedaudz saguruši, dziedātāji atgriezās mājās ar piepildījuma sajūtu, ka ir ņemta dalība šajā lielajā notikumā.

Ļoti daudziem „AURAS” dziedātājiem šie bija pirmie Dziesmu svētki, līdz ar to šo dziedātāju pozitīvo atmiņu un emociju bagāža tika piepildīta ar vēl nebijušiem krājumiem, bet jau pieredzējušiem dziesmu svētku dalībniekiem tā tika pamatīgi papildināta. Ja runā par lietām, kas vislabāk palicis Auristu atmiņā, tad noteikti jāmin dziedāšana tramvajos. Pat pieredzējušie svētku dalībnieki teica, ka nav pieredzējuši šādu meldiju vilkšanu sabiedriskajā transportā. Vietas, tuvojoties Mežparkam, tramvajā palika aizvien mazāk un mazāk, dažbrīd sajūk un aizmirstās panti, bet tas neliedza apvienotajam tramvaja korim dziedāt vienu dziesmu pēc otras, priecējot gan pašu, gan tramvajam tuvumā esošu cilvēku ausis.

Paši „AURAS” dziedātāji arī novērtēja tautas tērpos tērptos cilvēkus, kas visos iespējamos pulksteņa laikos bija sastopami ik uz soļa. Auristi arī atzina, ka tautas tērpā pretējā dzimuma pārstāvji un pārstāves izskatās daudz labāk un pievilcīgāk.

Taču Auristi var būt lepni ne tikai ar to, ka labi izskatās ar tautas tērpu un arī BEZ tā, par augsto kora līmeni liecina koristu interese par augstas kvalitātes kora mūziku, ko pierāda lielas Auristu klātbūtnes koeficients koru karu pasākumā klausītāju rindās. Klausies, lai vēlāk klausītos tevi!

Tā tie arī pagāja, „AURAS” pirmie Dziesmu svētki. Koris kopumā un katrs dziedātājs atsevišķi sājā vairāk kā nedēļu garajā notikumā piedzīvoja dažādus notikumus, atgadījumus un sajūtas. Kāds sevī atklāja jaunu talantu, kāds saprata, kur slēpjas kora patiesā būtība, koris kopumā sajuta, ka kļuvis saliedētāks un draudzīgāks. Un par visu iepriekš minēto koris ir pateicīgs „AURAS” virsvaldītājam un diriģentam Edgaram Vītolam un, protams, arī viens otram. Tagad „AURAI” dots neliels atelpas mirklis, lai 12. augustā pilnā sparā atklātu sezonu un mestos jaunos, muzikālos piedzīvojumos.