Ir 16. novembra vakars, bez piecām minūtēm kora “Aura” piecpadsmitās jubilejas koncerts. Lavoties uz pirkstgaliem, “Aura” sastājas uziešanai. Nedēļām ilgā rosīšanās, rāšanās, organizēšana, mēģināšana un gaidīšana šajā brīdī aizmirstas. Tiek piekārtoti mētru vainadziņi, Vilnis kora biedriem par prieku aši atplaukst koncerta sejā, un tad pēkšņi - sākas, SĀKAS! Kāds uz brīdi aizmirst elpot, dažam satraukumā pagalam piesārtuši vaigi, cits – smaida līdz ausīm. Iepriekš iestudētā uziešana vainagojas tajā, ka koris bez aizķeršanās nokļūst uz pašu būvētās Zinātņu mājas skatuves. Bet, ziniet, kas ir pats skaistākais, nostājoties uz podestiem kora dzimšanas dienā? Skatītāju rindās redzēt tik daudz pazīstamu seju! Slepus piemiedzam mammām, draugiem, bijušajiem kora biedriem un paziņām, bet tad kaut kur atskan uz jaunā Petrof flīģeļa iedoti toņi. Edgars mums uzsmaida, paceļ rokas, un visi vienojamies sinhronā ieelpā, lai atklātu koncertu ar vareno “Rīga dimd”. Un patiesi - šķiet, ka dimd! Varbūt ne visa Rīga, bet Zinātņu māja noteikti!

Koncerta pirmajā daļā ceļojam pa daudzkārt izdziedātām un iemīļotām melodijām, kas līdz ar mūsu skaistajiem tautastērpiem parāda, ka “Aura” tiešām ir koris ar Latviju sirdī. Stabulnieka “Barons” mums mūžam atgādinās par iespēju dziedāt Koru karos, un arī tagad to izdziedam ar lepnumā paceltām galvām. Skaņdarbā “Vēja māt’!”, kas dziesmas apguves procesā sagādāja ne mazums galvassāpju, nevis vienkārši izdziedam notis, bet dzīvojam līdzi skaudrajam vēstījumam. Neviltots prieks ir dziedāt arī pēc mūsu multifunkcionālā koncertmeistara-kora biedra-solista-kormeistara Emīla rokas. Iespējams, visvairāk dziedātās dziesmas kora “Aura” repertuārā - “Ģērbies, saule sudrabota” un “Neba maize pate nāca” – viņa vadībā pēkšņi iegūst pavisam citu ritējumu un skanējumu. Pārstāšanās, papēžu klaboņa, dziesma pēc dziesmas, stāsts pēc stāsta… Ar varenu “kaladū-ū!” izskan koncerta pirmā daļa, un mēs nespējam aptvert, kā tā paskrēja tik ātri.

Atšķirībā no jubilejas viesiem, kas dodas drūzmēties pie bufetes un izstādes plakātiem, koristiem starpbrīdis paredzēts, lai drudžainā steigā pārģērbtos un laikus nonāktu koncerta otrajai daļai paredzētajās starta pozīcijās. Lai gan elegantie koncerttērpi ar mums ir vien pāris nedēļas, reti kurš vairs atceras spilgti oranžos tērpus, kuros un ar kuriem piedzīvots tik daudz. Un tomēr – līdz ar jauno “Auras” dzīvesvietu, apaļo jubileju un pieaugšanu, šķiet, ka jaunais, nedaudz nopietnākais imidžs mums piestāv daudz labāk. Bizes nomaina copes, tautas tērpu žaketes – uzvalki, izslēdzas gaismas… Tumsā atskan balss, un skatītāji neizpratnē groza galvas. Kur atrodas koris? Jāatzīst, iziet no tradicionālajām kora rindām un dziedāt “balkonā”, kur mūs nebalsta spēcīga aizmugure vai priekša, “Aurai” ir īsts izaicinājums – iespējams, tas ir pat grūtāk kā stabili nostāvēt garo apsveikuma runu laikā. Bet prožektoru apmirdzētās Edgara rokas mūs droši vada cauri mūzikai, un koris emocionāli izdzied lūgšanu “Ave Maria” viens otram un debesjumam, kas pavīd caur stikloto Zinātņu mājas jumtu. “Svētī, Kungs” laikā daudzu dziedātāju acīs mirdz asaras – šī dziesma vienmēr atgādinās par mūsu mīļo kormeistari Ilvu Krauzi un viņas lielo ticību korim “Aura”.

Tālāk dziesmas rit kā pogas pa diedziņu – slāvisko “Neznakomku” nomaina vijīgā “Uguns dziesma” ar mūzikas autoru Edgaru Vītolu pie klavierēm. Edgaram atgriežoties pie diriģenta pults, klavieru soliņu ieņem komponiste Ilze Arne, kuras muzikālajā pavadījumā nodziedam patriotisko “Daugavas krastā” un “Es gribu puķei ziedēt līdz”, kas, izrādās, ir dziesma par jaunības maksimālismu. Dziesmas stāstu mums palīdz izstāstīt arī Emīls. Koncertā viesojas komponists Kārlis Lācis, kurš piekrīt nospēlēt pavadījumu paša komponētajai izrādes “Pūt, vējiņi” fināldziesmai. Kārļa Lāča rokās arī tik daudzreiz dziedātā Raimonda Paula “Zelta bize” iegūst neierasti džezīgu skanējumu. Līdz ar “Zelta bizi” ir pietuvojies koncerta noslēgums, kurā ķeramies pie citām kora iemīļotām maestro melodijām. Izpildot solo, mūsu vokālā pedagoģe Inga uzskatāmi parāda, kā balsij jāskan tad, kad aukslēja ir patiesi nospriegota. Lai gan pirms pasākuma dzirdētas baumas, ka dziedātājs Daumants Kalniņš slimības dēļ neieradīsies, koncertā baumas tiek izkliedētas ar pāris vareniem solo numuriem. Galvu reibinošā ātrumā ir pienākušas koncerta beigas. Nedēļām ilgā gatavošanās vainagojas jubilejas koncerta tituldziesmā “Dziedāt visai pasaulei”. Aplausi, gaviles, pateicības vārdi, piedevas, paklanīšanās… Kora “Aura” 15. jubileja ir atzīmēta godam!

Jāatzīst, ka piecpadsmit gadu vecums nāk ar zināmiem sarežģījumiem – kā izrādās, diriģentam nav paslīdējis garām tas, ka, sasniedzot pusaudža vecumu, koris sācis runāt pretī mākslinieciskajai vadībai. Sev par attaisnojumu gan jāsaka, ka pieaugot dziedātāju darba stāžam, pieaug arī mērķtiecība un prasīgums vienam pret otru. Taču “Aura” pieaug arī citos līmeņos – uzņēmība, kopības sajūta, katra dziedātāja individuālais darbs un izpalīdzība, kādu piedzīvojām, gatavojoties jubilejas koncertam, ir pieminēšanas vērti. Līdz ar to arī ir skaidrs – dzīve pēc 15 pilnīgi noteikti ir, un tajā esam gatavi kopā augt, mācīties, nospraust kopīgus mērķus un, protams, dziedāt, dziedāt, dziedāt…!

Viens otram paldies jau esam pateikuši vairākkārt, bet tagad sakām īpašu paldies jums -skatītāji, palīgi, ģimenes locekļi, draugi, līdzjutēji, fani un mūzikas mīļotāji! Bez jums nedz jubilejas koncerts, nedz šie 15 gadi nebūtu iespējami, un arī jūs esat daļa no “Auras” īpašās auras. Paldies arī dāsnajiem koncerta atbalstītājiem un sponsoriem – Latvijas Universitāte, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Latvijas Universitātes Kultūras centrs, Rīgas dome, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments, LU Studentu padome, Monton, Pupu Maiss, Birzī, Sigulda Adventures, Jelgavas Centra veterinārā klīnika, Ģertrūdes ielas teātris, Kvadrifrons, Splendid Palace, Hypnos Brewery, ziedu salons “Aina”, Cannelle Bakery, Red Bull.

“Aura” – tas nav koris, tas ir dzīvesveids!