Kora AURA sešpadsmitā sezona ir jau pusē – par to vēsta ne vien aktīvais mēģinājumu grafiks, bet arī tas, ka pat pirmziemnieki beidzot sāk orientēties nošu materiāla kalnā. Jaunais repertuārs, kas katru otrdienu un trešdienu vakaru (un pat dažās sestdienās) pieskandina Zinātņu māju, liecina, ka kādam īpašam pasākumam tiek gatavots pavisam iespaidīgs skaņdarbs (sīkāk ziņosim jau pavisam drīz!). Tomēr, lai darbīgā skrējiena viducī nepazaudētu mērķtiecību un skaidru skatu uz nākotni, ir nepieciešams mazliet atvilkt elpu un palūkot, kas jau paveikts, atskatoties uz kora pirmajiem 15 pastāvēšanas gadiem.

Jau kopš jubilejas koncerta pagājušā gada novembrī nevienam nebija noslēpums, ka (nedaudz steidzīgi) top grāmata par Auras piecpadsmit gadus ilgo kopā būšanu no kora dibināšanas 2004. gadā līdz jubilejai 2019. gadā. Vien dažus mēnešus vēlāk šis vēsturiskais brīdis ir pienācis – laiks paraudzīties atpakaļ uz pagājušo, kas pierakstīts pavisam taustāmās grāmatas lappusēs. Kādā februāra sestdienas pēcpusdienā pacilātā gaisotnē pulcējāmies grāmatas atklāšanas svētkos, kur pirmoreiz plašākai publikai tika prezentēta askētiski baltos vākos iesietā grāmata “Aura – pirmie 15 gadi”.

Grāmatas atklāšanas pasākumā katrs aktīvais kora dziedātājs saņēma savu grāmatas eksemplāru (baumo, ka daži ieguva arī parakstītus eksemplārus). Kādus piedzīvojumu stāstus slēpj grāmatas baltie vāki? Tajā apkopoti piecpadsmit gados kaldinātie sasniegumi un raibie piedzīvojumi, dažas spriedzes apstākļos tapušas skarbākas vārdu apmaiņas un desmitkārt vairāk sirsnīgu vārdu, dziedātāju un kora draugu atmiņu stāsti, kā arī daudzi gluži vienkārši un mīļi kopā būšanas brīži. Kāpēc tieši tagad? Grāmatas priekšvārdā kora mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols raksta: “Ir skaidrs, ka grāmatai bija jātop tieši tagad. Ne piecus vai desmit gadus vēlāk, bet šobrīd, kad korī vēl ir dziedātāji, kuri bijuši klāt no tā pirmsākumiem, brīdī, kad kora kodols kopīgiem spēkiem atceras padarīto un kad tiek uzņemti jauni dziedātāji, kuriem turpmāk nesams kora vārds un kopjamas tradīcijas.”

Vislielākais paldies par grāmatas tapšanu jāsaka mūsu 1. soprānam Santai Mūrniecei, kura par spīti aktīvam darbam pie bērnu vokālā ansambļa Šļupstiņa rindu kuplināšanas ieradās grāmatas atklāšanas pasākumā arī klātienē, novēlot korim arī turpmāk ne vien piedzīvot, bet arī pierakstīt piedzīvoto. Lai gan grāmatā pie viņas vārda pavisam kautrīgi rakstīts “sastādītāja”, mēs visi zinām, ka lielāko darbu kora vēstures pierakstīšanā veikusi tieši Santa un viņai vairāk piedienētu grāmatas autores tituls. Sirsnīgs paldies arī grāmatas redaktorei Unai Rembergai, maketētājam Artūram Sokolovam un vāka māksliniecei Sandai Blomkalnai.

Novēlu mums visiem kopīgi apņemties arī turpmāk piedzīvot kora stāstu tā, lai tālākā kora darbība būtu pierakstīšanas un atcerēšanās vērta un lai arī par nākamajiem 15 kora darbības gadiem taptu grāmatas “Ilustrētā Auras vēsture” izdevums.