Liela daļa auristu uz Aizkraukles pagastu devās ar vilcienu, kurā jau paspēja kārtīgi iesildīt balsis un dabūja uzaicinājumu no konduktores braukt biežāk ar šo transporta līdzekli. Galastacijā jau gaidīja autobuss, kas dziedātājus aizveda uz vienīgo tiltu Aizkraukles pagastā ar nodomu ņemt dalību pasākumā „Gaismas tilti”. Plānoto 3-5 dziesmu vietā, koris nodziedāja ap 10 un arī tad vēl publika negribēja laist kori projām, bet auristus gaidīja smaga darba diena, tādēļ bija vien ar dziesmu jāšķiras no publikas.

Koristi tika izmitināti omulīgā sākumskolā, laikam tādēļ koristiem dažas mēbeles likās tā kā par mazu. Koristi nemaz tā īsti nebija iekārtojušies un nokārtojušies, kad jau visi tika aicināti uz vakara sanākšanu, kurā tika piešķirti dažādi amati, kurus katrs, pēc savām iespējām un mākas, arī pildīja. Tika noteikti uzdevumi balsu grupām: jānodzied vienas dziesmas vārdi uz citas dziesmas melodijas, jāsacer pasaka, kur sākas ar vārdiem: „Reiz dzīvoja koris „AURA”,” un jāizveido uzraksts „AURA”, izmantojot apkārt pieejamos resursus. Visbeidzot sekoja vakara pasaciņa: „Vinnijs Pūks” kam, savukārt, sekoja šūpuļdziesmiņa. Laikam dziesmiņa tiešām iedarbojās, jo auristi drīz vien likās uz auss, rīt taču smaga diena!

Inesīte, kura bija iecelta par modinātāju, no rīta bija sava uzdevuma augstumos. Visi tika pamodināti un devās uz rīta rosmi, kurā viens otru kārtīgi samīļoja un sabučoja. Pēc sekojošajām brokastīm bija pienācis laiks smagam darbam. Balsu grupas uz maiņām pa divām mācījās Vīnes repertuāru, kamēr otras divas mēģināja izpildīt noteiktos uzdevumus. Pēc pusdienām norisinājās dažādas spēles, kurām atkal sekoja smags darbs uz maiņām. Turpretim pēc vakariņām visas balsis vienojās kopējā mēģinājumā.

Pēc nogurdinošajiem mēģinājumiem sākās izklaidējošā vakara daļa, kuras iesākumā notika jauno dziedātāju iesvētības un zvēresta nodošana visiem tiem, kas to vēl nebija paspējuši izdarīt. Visbeidzot klāt bija arī nakts trases laiks. Kopumā tajā piedalījās 3 komandas, kurām bija ne tikai fiziski, bet arī intelektuāli uzdevumi. Diriģentam nakts trase bija liktenīga, jo viņš piedzīvoja bīstamu kritienu, pazaudēja mašīnas atslēgas, naudu un citas MANTAS. Bet viss beidzās laimīgi. Visbeidzot balsu komandas varēja prezentēt savus izpildītos uzdevumus. Šoreiz lielu sajūsmu izraisīja basu + varoņtenora dziesmas priekšnesums. Pēc publikas vēlmes tas pat tika atkārots. Taču arī pārējo komandu priekšnesumi bija skatāmi, jo katrs jau ielika tajos savu odziņu.

Lielā basu pārsvara par tenoriem dēļ, vīru komanda bieži tika dēvēta par basiem, tādēļ, lai tenors neapvainotos, Artis Krūziņš tika nostādināts priekšplānā un visi viņam nodziedāja „Varoni gaidiet!” Vakara oficiālā daļa, kā jau ierasts, noslēdzās ar vakara pasaciņu par „Vinniju Pūku” un ĻOTI daudzām šūpuļdziesmām. Taču laikam šoreiz koristiem pret tām bija izveidojusies imunitāte, jo arī pēc tām koristi turpināja svinēt gan Inesītes dzimšanas dienu, gan arī vienkārši atzīmēt lietderīgi pavadīto laiku.

Gandrīz jāsaka žēl, ka pēc sestdienas nāk svētdiena. Visi liekas diezgan saguruši. Modinātājs nav gluži sava uzdevuma augstumos, taču vaina tiek veiksmīgi novelta uz rīta rosmes organizētāju, jo, ja tas nav darba kārtībā, tad jau nav vērts nevienu modināt. Tā nu rīta rosme izpaliek, bet brokastis, kā parasti, bija laikā. Šajā dienā nekāda kalnu gāšana nebija ieplānota. Notika viens liels balsu kopmēģinājums kultūras namā. Pašā mēģinājuma beigu daļā tika iemēģināta arī kultūras nama lielā zāle. Taču kā jau visiem mēģinājumiem, arī šim pienāca nobeigums un visi steigšus devās uz pēdējo kopējo ēdienreizi šajā nometnē. Pie pusdiengalda, līdztekus ierastajai ēšanai, notika atrakciju uzvarētāju sveikšana, titulu piešķiršana, pateicības vārdu izteikšana un dzimšanas un vārda dienas gaviļnieku sveikšana. Daudz labu vārdu un ovāciju straumes plūda kā no pārpilnības raga.

Tā nu auristiem bija laiks doties prom, taču pirms aizbraukšanas tika saņemts uzaicinājums uz koncerta sniegšanu Ziemassvētkos. Kas zin, varbūt „AURA” vēl šeit atgriežas. Lai gan visi bija diezgan saguruši, tomēr no dziedāšanas vilcienā tas nespēja apturēt. Žēl, ka jau pēc pirmās dziesmas konduktore palūdza vairs nedziedāt. Laikam nepareiza pirmās dziesmas izvēle, bet, kā izrādījās brauciena laikā, auristi prot ļoti labi un izteiksmīgi dziesmas nodeklamēt. :)

Varētu teikt, ka Rīgas pieturā, koristiem šķiroties, šis piedzīvojums bija galā, tomēr kopējais plūdums jau neapstājas un drīz jau arī būs klāt nākošais pasākums, koncerts, piedzīvojums, kurā koristi mielos gan savas, gan citu ausis.