Otrdien, 11. novembrī, koristi gandrīz ierastajā laikā un vietā sāka sanākt kopā uz mēģinājumu, tikai šoreiz apkrāvušies ar mantu kalniem un smaidīgāki nekā parasti. Beidzot tā diena bija klāt, kad koris AURA devās iekarot Vīni. Vēlreiz izdziedot konkursa repertuāru, saņemot pēdējās instrukcijas pirms ceļa un laba vēlējumus no tuviniekiem un mājās palikušajiem koristiem, kā arī no fakultātes izpilddirektora, auristi bija gatavi doties ceļā.

Lai padarītu ceļojumu vieglāku un jautrāku, katram kora dalībniekam tika piekārtots Slepenais draudziņš, kas rūpējās par attiecīgo koristu, gan gādājot par tā labsajūtu, gan dažādos veidos lutinot.

Ceļā uz Vīni pārliecinājāmies, ka, lai gan ceļojam iekš Šengenas zonas, tāpat pase līdzi ir jāņem. Tikko iebraukuši Lietuvā, saskārāmies arī ar pirmajām tehniskajām problēmām. Autobusam sāka niķoties elektrosistēma, uz brīdi atstājot koristus pilnīgā tumsā. Vienu brīdi jau likās, ka ar šo autobusu ceļojums ir beidzies, jo vairāki mēģinājumi atsākt ceļu beidzās ar neveiksmi. Taču autobusa vadītāji bija pietiekoši profesionāli, lai ceļu tomēr varētu turpināt. Atlikušais ceļš līdz viesnīcai Čehijā bija ļoti mierīgs, jo koristi bija brīdināti taupīt spēkus un balss resursus.

Trešdien uz vakarpusi viesnīca, kurā koris varēja kārtīgi iestiprināties un atpūsties no braukšanas, tika beidzot sasniegta. Otrā rītā, pirmo reizi ārpus Latvijas, tika noturēts mēģinājums. Dziedājums bija tik varens, ka vienas augstās nots laikā no virtuves atskanēja plīstošu trauku skaņa. Zinātnieki vēl strīdas, vai kāds tos aiz šoka nometa vai trauki vienkārši sadalījās augsto frekvenču ietekmē. Tā nu ceturtdienas rīts bija varen ieskandināts.

Tālāk jau AURAs ceļš veda tieši uz Vīni, kuras nomalē atradās nākošā viesnīcā, kurā koristiem bija jāpavada vairākas dienas un naktis. Šīs dienas vakarā koristi bija aicināti uz atklāšanas koncertu kā klausītāji. Pa vidu tam auristi paspēja iemēģināt arī viesnīcas kāpņu telpu akustiku, jo cita mēģināšanas vieta nebija atvēlēta. Dienas noslēgumā visi laicīgi devās pie miera, jo rīt jau gaidīja smaga un notikumiem pilna diena.

Un tad arī uzstāšanas diena - piektdiena - bija klāt. Kopumā AURAi bija jāuzstājas veselas divas reizes: pēcpusdienā un pievakarē. Šajā dienā notika ļoti aktīva braukāšana šurpu turpu pa Vīni, jo bija jābrauc tad uz vienu, tad otru mēģinājumu, tad uz vienu, tad - otru konkursa daļu. Ņemot vērā to, ka viesnīca atradās nomalē, lielu daļu laika aizņēma braukāšana turpu šurpu.

Pēcpusdienā AURAi bija tas gods atklāt konkursu ar trim dziesmām no Fr. Šūberta, P. Vaska un V. Pūces repertuāra. Koristi palika konkursa zālē, lai noklausītos vēl viena kora uzstāšanos. Kā izrādījās, tas bija koris no Norvēģijas, kurš ar AURU dzīvoja vienā viesnīcā. Taču pēc norvēģu priekšnesuma notika veikla došanās uz viesnīcu, lai atpūstos un sāktu gatavoties vakarā gaidāmajam garīgās mūzikas konkursam, kurā AURA uzstājās ar J. Arkadelta, A. Bruknera un R. Tvardovska skaņdarbiem.

Kad koris bija beidzis savu uzstāšanos ar garīgās mūzikas repertuāru,  visiem bija liela atvieglsajūta, jo bija padarīt ļoti labs darbs un nu varēja atvilkt elpu. Tiesa gan, šī sajūta diez cik ilgi neturpinājās, jo drīz pēc uzstāšanās diriģents tika paaicināts uz pārrunām. Kā izrādās, AURA ir tik labi sevi parādījusi, ka koris ir izvirzīts finālā, lai cīnītos par konkursa Grand Prix balvu. Tas nozīmēja, ka korim mazāk kā 24 stundu laikā jāsagatavo 2 vēl konkursā nedziedātas dziesmas un ar tām jāuzstājas konkursa finālā. Neko tādu ne diriģents, ne koristi nebija gaidījuši. Dziesmu izvēle bija ļoti nopietns jautājums. Kreatīvajiem kora prātiem bija daudzi un savdabīgi varianti, bet diriģenta gala vārds bija, ka jādzied latviešu tautas dziesma „Neba maize pate nāca” un E. Dārziņa „Lauztās Priedes”.

Līdz ar dziesmu izvēli radās 2 problēmas: korī ir daudz jauno dziedātāju, kas šīs dziesmas nekad nav dziedājuši, un jautājums par nošu dabūšanu. Labi, ka daži koristi bija pietiekoši centīgi, lai paņemtu līdzi vairāk notis nekā konkursa repertuārā nepieciešams, un izrādījās, ka jaunie dziedātāj ir pietiekoši spējīgi, lai viena vakara laikā apgūtu šīs dziesmas pietiekoši labā līmenī.

No plānotā atpūtas vakara piektdienas dienas beigas izvērtās par smagu darbu jau tā smagās dienas noslēgumā līdz pat pusnaktij. Taču no rīta kopējā mēģinājumā bija dzirdami iepriekšējās dienas lielā darba augļi. Braucot uz uzstāšanās vietu, koristi bija tik saviļņoti, ka kāds aizmirsa paņemt līdzi vajadzīgās kurpes, kāds aizmirsa žaketi, bet kopumā visas situācijas bija pat ļoti atrisināmas.

Jau gaidot savu uzstāšanos baznīcā, koristu acīs bija vērojams neviltots prieks, ka korim ir iespēja konkursā sevi parādīt starp desmit labākajiem koriem. Visi bija smaidīgi un dvēselē mājoja pacilātības sajūta. Laikam tas arī ļāva korim ļoti emocionāli un kvalitatīvi uzstāties, papildinot savu dziedājumu ar latviešu tautas tērpiem un muzikālo līdzpārdzīvojumu. Arī pēc uzstāšanās uzbangotā emociju straume nebeidzās, jo katrs saprata, ka koris tik labi vēl nekad nebija uzstājies. Tagad tikai atlika gaidīt rezultātu paziņošanu.

Rezultāti bija spīdoši! Savā jaukto koru grupā iegūta pirmā vieta un zelta diploms. Iegūts arī zelta diploms par labajiem rezultātiem garīgās mūzikas konkursā. Papildus tam visam kora diriģents  Edgars Vītols saņēma speciālbalvu par savu diriģenta sniegumu.

Pēc rezultātu paziņošanas auristiem uznāca tāda dziedāšanas vēlme, ka tika nolemts aiziet uz kādu Vīnes vietu padziedāt. Domāts - darīts. Par šādu vietu kļuva kāds laukums zem viena no Vīnes ēku kupoliem, kurā bija oriģināla akustika. Koris pusstundas laikā sapulcēja ļoti daudz klausītāju, kas turklāt nebija skopi un kopumā saziedoja korim vairāk nekā 160 €.

Pēc tam bija jāsteidzas un kādu krogu ārpus Vīnes, lai ar citiem koriem nosvinētu konkursa noslēgumu. AURA paspēja sadraudzēties gan ar pie blakus galdiņa sēdošo kori, gan arī ar koriem no Vācijas un Krievijas, jo, kā izrādās, AURA prot dziesmas latviešu valodas vārdiem, kuru meldiņi ir atpazīstami arī citām pasaules tautām.

Koris, atgriezies viesnīcā, beidzot varēja kārtīgi atpūsties un nosvinēt labos panākumus, tiesa - dienu vēlāk, nekā plānots. Nakts garumā tika gan dziedāts, gan dejots, gan spēlētas dažādas spēles. Augstā godā tika turētas nu jau par tradīciju kļuvušas atrakcijas.

Nākošajā dienā auristiem beidzot bija iespēja apskatīt Vīni, pastaigāt pa tikko atvērto Ziemassvētku tirdziņu. Ļoti daudzi izbaudīja atrakciju parka piedāvātos labumus.

Tad vēl bija atlicis tikai ceļš mājup. Nedaudz saguruši, bet prieka pilni auristi, nu jau autobusā gan dziedot, gan jokojot, devās uz Latvijas pusi. Autobusā uz klusumu varēja tikai cerēt. Auristi laida vaļu visam, ko mācēja un ko nemācēja. Pa vidu atklājās arī daži jauni diriģenta talanti. Tika rīmēti panti, plēsti joki, izjokoti kora biedri. Tādā garā ceļš turpinājās līdz pat Latvijai. Vīnē bija labi, bet mājās tomēr labāk.

Tomēr arī mājās auristus vēl nekāda atpūta negaidīja, jo korim bija jāpiedalās valsts svētkiem veltītajā koncertā pie Brīvības pieminekļa un Libānas konsulāta organizētajā Latvijas un Libānas neatkarības dienas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā. Bez tā visa drīzumā sāksies arī Ziemassvētku koncerti, kuros AURA plāno aktīvi ņemt dalību. Tādēļ norisināsies aktīvs darbs pie Ziemassvētku dziesmām. Un tad jau manīs, kas sanāks.