• Pirmā reize, kad izdzirdēju vārdu „Aura”
  

Kādā jaukā vakarā vasaras pašā noslēgumā, kad biju jau oficiāli kļuvusi par Latvijas oranžo zeltu un sarunas vedās par un ap jauno dzīvi Rīgā, kāda Rīgas iemītniece, izdzirdējusi, ka studēšu Fizmatos un gribu dziedāt, aizrautīgi klāja vaļā visu to labāko par kādu man vēl nezināmu kori vārdā „Aura”, vedinot mani tam pievienoties, jo viņu diriģents esot superīgs, bet kora sastāvs – kolosāls. Nekas cits neatlika kā pašai par to pārliecināties...

• Pirmā reize, iemēģinot balsi
  

Pulcējoties FMF fakultātes gaitenī pie auditorijas Nr.238, mēs, jauniņie, gaidījām atlasi, lai uzzinātu savu likteni par dalību korī, kad pamanīju pa kāpnēm pārvietojoties kādu viscaur baltā tērptu cilvēku, kas tad arī izrādījās izslavētais „Auras” diriģents Edgars Vītols. Pēc skata ļoti jauns, entuziasma pilns un smaidīgs viņš uzsāka atlasi ar nelielu balsu iesildīšanu un lūdza mums aizpildīt anketas. Sagaidījusi savu kārtu, satraukuma pilna gāju pie klavierēm, lai nodemonstrētu savas spējas nodziedāt cik vien augstu un zemu varu. Turklāt vēl ne pārāk tālu no klavierēm sēdēja vēl 3 vērtējoši acu pāri, kas acīmredzot piepalīdzēja lēmuma pieņemšanā. Atkal jau nonācām gaitenī, lai gaidītu paziņojumu par uzņemtajiem/neuzņemtajiem jauniņajiem. Pēc nervu kutinošas uzrunas tad nu dabūju zināt, ka esmu uzņemta pirmajos soprānos. Sajutos īpaša, jo biju vienīgā jauniņā – 1. soprāns.

• Pirmais mēģinājums
  

Nepilnu stundu vēlāk, kad atlases spraigums jau bija pagaisis, pienāca laiks manam pirmajam mēģinājumam kora sastāvā. Kad biju apbruņojusies ar savu ieroci - Unu no savas kopmītņu istabas (vienīgo man tobrīd pazīstamo cilvēku korī), varēju jau drošāk doties uz mēģinājuma telpu. Mēģinājuma gaitā saņēmu „nelielu” kaudzīti ar manām ausīm vēl nedzirdētu dziesmu notīm (kā izrādījās vēlāk, tad tā tiešām bija neliela kaudzīte). Mēģinājumam ritot pozitīvā gaisotnē un pīppauzē atskanot dungotiem meldiņiem, likās, ka iejusties nemaz nebūs tik grūti, kad pēkšņi izdzirdēju savā virzienā vērstu jautājumu: „Tu esi 1. soprāns? Tad kāpēc tu neesi blonda?” (Šajā brīdī es atskārtu, ka gandrīz visu ap mani sēdošo 1. soprāna dalībnieču matu toņi krasi atšķiras no manējā, kā arī beidzot sapratu patiesos iemeslus tam, kāpēc Una ir blonda). Taču neskatoties uz mazo pārpratumu, nolēmu tomēr nemainīt matu krāsu un turpināt nākt uz mēģinājumiem.

• Pirmais koncerts
  

Burtiski dažu nedēļu laikā biju iemācījusies kaudzi jaunu dziesmu, tāpēc varēju droši stāties pretim nākamajam līmenim – koncertam. Anglikāņu baznīcas telpas mūs sagaidīja viesmīlīgas un atspirdzinoši vēsas, kā jau vēsā rudens dienā pienākas. Garīgās mūzikas koncerta burvība apbūra visus klātesošos – gan skatītājus, gan pašus koristus, tajā skaitā arī mani. Pa visiem saviem dažādos koros pavadītajiem 14 gadiem varu teikt godīgi – šādu aizkustinājumu koncerta laikā guvu pirmo reizi. Tobrīd es patiesi sajutu, ko nozīmē šī kora nosaukums -„Aura”. Protams, neizpalika arī draudzīgs pasākums pēc koncerta kopmītņu telpās, kad varēju iepazīt kora biedrus neformālā gaisotnē.

• Pirmā „Auras” jubileja un balle
  

Pēc dažiem mēģinājumiem, koncerta Mežciema pansionātā un manas pirmās saskarsmes ar „Kailo jūdzi” (kas arī bija vērā ņemams pasākums), beidzot bija pienācis ilgi gaidītais „Auras” 5 gadu jubilejas koncerts. Dažos vārdos to varētu raksturot kā spožu un emociju pārbagātu piedzīvojumu, kas neatstāja vienaldzīgos. Grandiozs pasākums. Protams, arī balle Fizmatu telpās turēja līdz, izkustinot un aizkustinot visus tā, ka koncerta un balles iespaidos nākamās nedēļas laikā puse kora dalībnieku izrādīja tikai vārgas dzīvības pazīmes.

Tādi nu kopumā bijuši mani „pirmie” notikumi un iespaidi par „Auru”, kuras sastāvā nu jau pavadīti 7 brīnišķīgi darba pilni mēneši.