„Aura” gavilē Grācā

„Kalnā kāpu gavilēt, uz akmeņa padziedāt, lai balstiņis tālu skan...” – ar šādiem tautasdziesmas vārdiem gribētos raksturot šo, tik ļoti gaidīto, „Auras” vasaras piedzīvojumu – dziedāšanu starptautiskajā konkursā „Grand Prix of Choral Music” Grācā, Austrijā. Mājās atvedām ne tikai sajūsmu par lieliski pavadīto laiku, bet arī divas zelta medaļas, kuras ieguvām, piedaloties divās kategorijās – obligātajā konkursa kārtā un tautas mūzikas kategorijā.

Konkurss pašā vasaras vidū izrādījās gan skaists atpūtas brauciens, gan arī īsts izturības pārbaudījums – mēģinājumi piekarsušās telpās un uzstāšanās biezajos tautastērpos radīja milzu nogurumu, bet apņemšanās visu paveikt maksimāli labi lika dziedātājiem saņemties un koncentrēties uz mērķi.

Brauciens sākās 9. jūlija vakarā, pirms tam vēl kārtīgi izmēģinot visu konkursa repertuāru un saņemot ceļa vārdus no kora krusttēva Visvalža Neimaņa. Nakts autobusā un dienas brauciens cauri nebeidzamajai Polijai, līdz beidzot nokļuvām Čehijas pilsētā Brno, kur viesnīcas telpās notika mēģinājums – vēlā vakarā, lielā karstumā un saspiestībā. Naktī mūs pārsteidza spēcīgs negaiss, kuru daļa nogurušo dziedātāju nemaz nebija dzirdējuši. Pirmdienas rītā turpinājām ceļu, līdz pēcpusdienā iebraucām Grācā. Iekārtojāmies viesnīcā, kurā vajadzēja pavadīt veselas piecas naktis. Priecājāmies satikt kora soprānu Daci, kura visu šo mācību gadu pavadīja Grācā, tāpēc tagad varēja teicami pildīt gida pienākumus un palīdzēt mums atrast labākās ēstuves, kā arī parādīt skaistākās Grācas vietas. Otrdienas rītā devāmies apskatīt Grācu, uzkāpām pilskalnā, kurš augstuma ziņā pārspēj Latvijas augstāko kalnu. Lēnā pastaigas solī izstaigājām pilsētas laukumus, parkus un nonācām līdz akustiskā mēģinājuma telpām Grācas Universitātē. Vakarā bija gaidāms koncerts, kurā uzstājās trīs kori – „Aura”, kā arī Čehijas un Ķīnas pārstāvji. Šis koncerts bija iespēja izmēģināt konkursā dziedamās dziesmas un sajust gandarījumu, ko sniedz klausītāju aplausi un ovācijas. Lielu pārsteigumu sagādāja kāds koncerta skatītājs, ko nebijām gaidījuši ieraudzīt Grācā – tas bija jauniešu kora „Balsis” diriģents Ints Teterovskis, kurš, kā izrādījās, bija žūrijas sastāvā un vērtēja arī mūsu uzstāšanos konkursā.

13. jūlija rīts atkal sākās ar mēģinājumiem – vispirms turpat viesnīcā, bet pēc tam devāmies uz akustisko mēģinājumu koncertzālē „Stefaniensaal”, kurā vēlāk vakarā arī dziedājām konkursā. Tā kā konkursa sākums bija tikai pusdeviņos vakarā, tad pa dienu bija pietiekami daudz brīvā laika, lai paspētu apskatīt netālu no Grācas esošu kalnu, kurā augšup uzbraucām ar vagoniņiem, bet lejā kāpām paši. Kalna galotnē bija iespēja izbraukt rodeļu trasi, ko daudzi no mums arī izmantoja, pēc tam secinot, ka pašmāju trases tomēr sniedzot asākas izjūtas. Pēc tam diendusa viesnīcā, mēģinājums un tad jau bija jābrauc uz konkursu. Seši stāsti, kurus vēstījām klausītājiem – P.Barisona „Latvijā” dziedājām par latvju tautas vienotību un spēku, J.Mediņa „Vasaras vakarā” attēlojām, cik trausli un skaisti ir tie brīži, kas atšķiras no dienas pelēcības, R.Paula „Aiviekstē” stāstījām par Jāņu rīta svaigumu, V.Pūces „Augu nakti” vēlām saulgriežu saulīti vēl augstāk kalnā, I.Arnes „Daugavas krastā” izdziedājām lūgšanu par tautas nākotni, bet J. Mulholland „Gloria” skanīgi pateicāmies Dievam. Pirmā konkursa kārta bija izturēta, bet ballīte vēl sākties nevarēja, jo jau nākamajā dienā vajadzēja būt gataviem otrajai kārtai – tautas mūzikas kategorijai.

14. jūlijs atkal sākās ierasti – ar brokastīm, mēģinājumiem un nelielu pastaigu caur Grācas centru. Šoreiz konkurss sākās nedaudz agrāk, un jau ap plkst. 18:40 „Aura” kāpa uz skatuves tautastērpos, lai izdziedātu latviešu tautasdziesmu apdares. Pirms tam mēģinājumā Edgars Vītols lieliski prata izstāstīt visu sešu dziesmu vēstījumus un lika aizdomāties „Auras” dziedātājiem par dziesmu emocionālo izpildījumu. I.Rupaines „Gaismeņa ausa”, R.Paula „Aiz upītes jēri brēca”, J.Ustinskova „Kālabadi galdiņam” līksmi attēlojām jaunu puišu un meitu sadziedāšanos, latviešu lepnumu un godu. Dziedot „Gula meitīna” kora „Balsis” salikumā, kā arī latviešu t.dz. J.Cimzes apdarē „Tek saulīte tecēdama” stāstījām par skumjākajiem notikumiem cilvēka dzīvē. Savu uzstāšanos noslēdzām, izpildot A.Maskata „Jāņu dziesmu”, kurā paustais dzīvesprieks un enerģija, cerams, sasniedza arī žūrijas un klausītāju sirdis. Pēc konkursa negribējās pārstāt smaidīt, jo šķita, ka esam izdarījuši visu tik labi, cik vien varējām. Emocionālais saviļņojums bija gana liels, lai visi kopā dotos uz Grācas centru, kur uzdziedājām sen aizmirstas dziesmas, piemēram, „Tālavas taurētāju” un otru „Gaismeņa ausa” variantu. Priecājāmies, ka Ints Teterovskis, kurš bija pievienojies mūsu kompānijai, pēc nelielas tielēšanās nodiriģēja „Proč bi chom”, kas „Auras” dziedamo dziesmu sarakstā iekļauta no operkoru dziedāšanas jūnija vidū. Pēc naksnīgas pastaigas caur Grācu, atgriezāmies viesnīcā – līdz ballītei vēl bija jāpagaida, jo nākamajā dienā bija ieplānota ekskursija uz kalnu.

15. jūlija rītā apņēmības pilni devāmies uz kalnu, kurā bija gan jāuzkāpj, gan jānokāpj pašu spēkiem. Dažiem nācās pārvarēt bailes no augstuma, citiem aizmirst vārdus „es nevaru”, vēl citi kāpiena laikā izvirzīja sev apņemšanos pievērsties sportiskām aktivitātēm tiklīdz nokļūs mājās (jeb tiks lejā no šī kalna). Un tomēr – izturot fizisku un psiholoģisku slodzi, nokļuvām aptuveni pusotra kilometra augstumā. Fantastiskie skati, ko redzējām pa ceļam – klintis un ūdenskritumi – iedvesmoja ikvienu kalnā kāpēju, un tā vien gribējās dziedāt: „Kādas birzes, kādi meži, kādas lejas, kādi kalni!” Ceļš lejup bija krietni vieglāks un ātrāks, tomēr daži dziedātāji guva nelielas traumas, aizķeroties aiz kāda nelāga akmens, kas spītīgi nostājies tieši ceļā. Galu galā visi kalnā kāpēji bija veiksmīgi uzkāpuši un nokāpuši, tāpēc laimīgi un enerģijas pilni varējām doties uz apbalvošanas ceremoniju, kurā uzzinājām, ka esam ieguvuši zelta medaļas abās konkursa kategorijās!

Lai gan Grand Prix neieguvām, tomēr tas neliedza vakara turpinājumā sarīkot īstu cepumu ballīti viesnīcā, kuras darbinieki bija tik atsaucīgi, ka atvēlēja „Aurai”, „Bļaurai” un „Mežmalas šļupstam” atsevišķu seminārtelpu. Nākamajā rītā atvadījāmies no Grācas un devāmies mājupceļā, vispirms nokļūstot Bratislavā, pēc tam nakšņojot Žilinā, kura paliks atmiņā ar vakarā notikušo rāvējslēdzējballīti viesnīcas gaitenī. 17. jūlija pusdienlaikā izbraucām no Žilinas un pavadījām mierīgu, inteliģentās sarunās un spēlēs balstītu atpakaļceļu autobusā.

„Aura” jau iepriekš ir braukusi uz starptautiskiem konkursiem, gūstot teicamus panākumus, tomēr līdzšinējie braucieni atšķīrās no šī, jo tie notika rudenī, kad dažādi apstākļi liedza pievērsties apkārtējās vides izpētei, ekskursijām un vienkāršai, patīkamai atpūtai, tāpēc sakām lielu paldies mūsu tūrisma aģentūrai VBK (Vītols, Bērziņa, Kuleša) par lieliski noorganizēto braucienu! Bet tagad "Auras" dziedātāji beidzot ir pelnījuši kārtīgi atpūsties arī viens no otra, lai jau pēc mēneša, 20. augustā, uzstātos Rīgas 810 svētku lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda.".

Komentāri

ILVA

2011. gada 20. jūlijā, 08:59

DZIESMA ir sasniegusi ikviena un ikkatra sirds kaktiņu! Paliec un neaizej, DZIESMA! Lai skats plašs arī turpmāk! :)

Inese Bērziņa

2011. gada 20. jūlijā, 13:07

Santiņa ir foršiņa, jo foršiņa ir Santiņa. :) Lielisks raksts par jauko braucienu. Man pietrūkst kalnu, ūdenskritumu un prieka par katru pienākušo laimīgo pusstundiņu. :D

Laima

2011. gada 20. jūlijā, 19:33

Ļoti jauki uzrakstīts :) Paldies, Santiņ! Un tiešām, kāpjot kalnā, frāze "kādas birzes, kādi meži, kādas lejas, kādi kalni" nepameta galvu :)

Liene Zariņa

2011. gada 20. jūlijā, 19:37

Raksts ir tik pat vienreizējs kā lieliskais brauciens, nespēju nesmaidīt lasot šo un atceroties visu aprakstīto :D

Aina (Aizkrauklē) & Co

2011. gada 20. jūlijā, 21:00

Sirsnīgs jo sirsnīgs sveiciens zeltnešiem,protams, arī Edgaram V! Un rakstītājam paldies, laba valoda, pietiekami interesanti un solīdi.