Pirmdiena, brīvdiena, turklāt tik pavasarsaulaina, ka grūti bija atrast kādu attaisnojumu, lai nepiedalītos šajā braucienā. Jau ap brokastlaiku „AURA”, gandrīz pilnā sastāvā, sēdās autobusā un pēc nepilnām četrām stundām nokļuva Tartu. Laiks bija stingri saplānots, tādēļ vispirms aši traucāmies nobaudīt igauņu sarūpētās pusdienas, pēc tam steidzāmies nolikt mantas skolas sporta zālē, kas bija atvēlēta mūsu nakšņošanai, un visbeidzot devāmies uz mēģinājumu koncertzālē, kura nedaudz atgādināja auristiem zināmo Eduarda Smiļģa muzeja zāli.

Koncertu atklāja mājinieki – Tartu Studentu koris, kurš pastāv kopš 1905. gada, tādējādi būdams visvecākais studentu jauktais koris Igaunijā. Koris izpildīja vairākas igauņu tautasdziesmas, kā arī pāris oriģināldziesmas igauņu valodā, kuru skanējums un arī dziedāšanas maniere šķita pietiekami neparasta, lai noturētu mūsu uzmanību, bet ja nu kādam tomēr sāka kļūt nedaudz garlaicīgi, tad leģendārās „Queen” dziesmas „Bohemian Rhapsody” izpildījums sagādāja patīkamu pārsteigumu.

„AURAI” tika dots otrais kārtas numurs – kā nekā arī ģeogrāfiski atrodamies pa vidu. Būdami punktuāli, izpildījām tieši piecas plānā iekļautās dziesmas – A. Maskata „Vecās Rīgas likteņdziesmu” un „Pavasara mūziku”, P. Plakida „Ar dziesmu dzīvībā”, J. Kulakova „Odu priekam” un J. Lūsēna „Pavasari”. Lielu paldies sakām mūsu koncertmeistarei Maretai Beitikai, kuras krāšņā klavierspēle kā vienmēr iepriecināja gan „AURU”, gan klausītājus.

Visbeidzot uzstājās Viļņas jauktais koris „Gabija”, kurš lepojas ar 2009. gadā iegūto augstāko novērtējumu amatieru kolektīvam Lietuvā. Lietuvieši pārsteidza gan ar spēcīgu skanējumu, gan skaistiem tērpiem, gan ar izpildāmo dziesmu skaita dubultošanu. Koncerta noslēgumā visi kori vienojās trīs kopdziesmās – „Viru Lauliku Mõtted”, „Aušros žvaigždė” un „Rieta lūgšana”, kas ļāva atcerēties pagājušās vasaras studentu dziesmu svētkus „Gaudeamus” Viļņā.

Vakara turpinājumā latviešu un lietuviešu koristi tika aicināti saposties vakara ballītei, bet pirms tam vēl vajadzēja izspēlēt orientēšanās spēli Tartu, ko vadīja igauņu koristi. Orientēšanās laikā uzzinājām daudz jauna, arī to, ka augstpapēžu kurpēs diezgan veiksmīgi iespējams uzskriet stāvā pakalnā. Pēc tādas nelielas paskraidīšanas visus ļoti iepriecināja bagātīgi noklātie galdi. Īpašu paldies sakām mūsu atbalstītājiem Skrundas maizes ceptuvei „Matss” , kuru sarūpētie pīrādziņi, sklandrauši un gardumgardās ābolmaizes ātri vien piepildīja izsalkušos vēderus.

Tā kā „AURA” koncerta laikā nebija paspējusi pietiekami daudz izdziedāties, jo kas gan ir nieka 5+3 dziesmas rūdītiem koristiem, tad saviesīgajā vakara daļā kārtīgi revanšējāmies igauņiem un lietuviešiem. Negaidīts pārsteigums bija „Pūt, vējiņi” dziedājums, kuram pievienojās arī igauņi, jo šī senā lībiešu kāzu dziesma ir labi zināma abām tautām.

Ik gadu naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju Igaunijā tiek svinēta Valpurģu nakts, kas, mitoloģiskajā aspektā raugoties, ir viena no galvenajām raganu kopā sanākšanas svinībām. Kā pārliecinājās „AURA”, tad mūsdienās Valpurģu nakts Tartu nozīmē dažādu korporāciju kopā sanākšanas svinības, kuras atgādināja plašus dārza svētkus vai atvērto durvju dienas teju vai katrā otrajā Tartu mājā. Šādā līksmā atmosfērā neilgi pēc pusnakts tikām aizvesti uz kādu korporācijas konventa nama dārzu, kurā uzstājāmies ar nelielu koncertiņu.

Nākamās dienas rīts pienāca spirgts un možs, tieši kā radīts, lai dotos nelielā ekskursijā pa Tartu centru, kur svarīgākos objektus parādīja zinoši igauņu kora pārstāvji. Uzzinājām, ka saistība ar Tartu bijusi daudziem ievērojamiem cilvēkiem, kuriem par godu Tartu laukumos un parkos uzstādīti dažnedažādi pieminekļi. Tartu skārušas arī neskaitāmas uguns nelaimes, kas izpostījušas ne vienu vien skaistu vecpilsētas ēku. Šos stāstus dzirdot, arī mums sāka likties, ka tālumā kūp dūmi. Bet varbūt mums tikai izlikās. Acu apmānīšanai ļāvāmies arī vēlāk, kad, kā jau īsts fizmatu koris, apmeklējām populāro zinātnes centru "Ahhaa", kur maldījāmies spoguļlabirintos, pabijām uz grimstoša kuģa, kā arī ieraudzījām dažus "resnos", kuri parastos apstākļos nemēdz aizņemt vietu. Laiks bija paskrējis nemanot, un gribot negribot nācās atgriezties mājās.

Domājams, mums izdevās parādīt „AURAS” īpašo auru, lielā mērā pateicoties mūsu lieliskajam diriģentam Edgaram Vītolam, kurš spēja atrast kopīgu valodu starp visiem trim koriem, un tādējādi šis koncerts, kā arī pēc tam notiekošās aktivitātes ieguva draudzīgu un brīvu noskaņu. Ceram sadarboties ar lietuviešu un igauņu kori arī turpmāk, tādēļ, iespējams, jau septembrī sadraudzības koncerts tiks rīkots Rīgā, kur „AURA” varēs parūpēties par abu koru viesmīlīgu sagaidīšanu.